2012. gads ir Latvijas dabas aizsardzības jubilejas gads. 12. jū- nijā apritēs tieši 100 gadu, kopš dibināta pirmā īpaši aizsargājamā dabas teritorija — Moricsalas dabas rezervāts. 1912. gadā šo nepilnus 100 ha lielo ozolu un liepu mežiem klāto Usmas rezervāta salu dēvēja par “dabas jaukumu apvidu”, kas toreiz nozīmēja, ka tā ņemta valsts, toreiz — cariskās Krievijas, aizsardzībā, lai saglabātu vērtīgo mežu.
19.-20. gadsimta mija iezīmējas ar dabas aizsardzības teritoriju dibināšanu gan Eiropā, gan Amerikā. Šīs jaunās aktivitātes saistās ar tā laika dabas pētnieku atklājumiem augu izpētes jomā, top reto sugu saraksti un tiek dibinātas teritorijas to aizsardzībai. Mērķis — pasargāt sugas no pilnīgas to iznīcināšanas — mudināja veidot teritorijas, kurās cilvēku saimnieciskā darbība ir lielākā vai mazākā mērā ierobežota. Otrs, paralēls sabiedrības attīstības virziens šajā pašā laikā ir atpūtas, izklaides un ceļošanas kā masveida parādības rašanās. Lai skaistas ainavas padarītu pieejamas brīvās pasaules pilsoņiem, 1872. gadā top Jeloustonas Nacionālais parks Amerikā.
Mūsdienās dabas aizsardzības teritorijas atrodamas visās Eiropas valstīs, tomēr to saturs atšķiras. Katrā no tām dabas stāvokli ietekmējuši vēstures grieži, arī tautas mentalitāte. Pēdējos 100 gados Latvija piedzīvojusi daudz pārbaudījumu, tomēr savas dabas pērles esam nosargājuši. Varam lepoties ar to, ka 2012. gadā atzīmējamas arī citu, pazīstamu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju jubilejas — Krustkalnu dabas rezervātam aprit 35 gadi, Teiču dabas rezervātam — 30 gadu, Ķemeru nacionālajam parkam un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam — 15 gadu jubileja, savukārt, jaunākajam Latvijas nacionālajam parkam — Rāznas nacionālajam parkam — aprit pieci gadi.
Latvija ir zeme, kurā saskaras ziemeļiem un dienvidiem raksturīgie dabas apstākļi jeb, zinātniski izsakoties, Latvija atrodas boreālo skujkoku mežu un Viduseiropas platlapju mežu saskares joslā. Tāpēc šeit ir daudzu augu un dzīvnieku sugu izplatības robeža (piemēram, parastās īves, Baltijas efejas, smilšu krupja). Gan politisko, gan ģeogrāfisko apstākļu dēļ aptuveni 10% Latvijas teritorijas, kurās nodibinātas aizsargājamas teritorijas, daba ir tiešām mežonīga. Kā to saprast? Apmeklējot kādu no nacionālajiem parkiem, teiksim, Lielbritānijā, visticamāk ieraudzīsim glītus, gludus paugurus, dzīvžogus, senas akmens krāvuma ēkas. Tātad — kultūrainavu. Visticamāk, šīs teritorijas apsaimniekošanas plānā būs kāds dabiska biotopa atjaunošanas pasākums — strauta gultnes izlīkumošana, lai veidotu kaut ko līdzīgu dabiskai gultnei, grāvja aizbēršana, lai atjaunotu mitrāju. Jo tad varbūt atgriezīsies vardes un krupji, ieviesīsies odi, ligzdos baltais stārķis… Savukārt, ja brits apmeklēs, piemēram, kādu no Latvijas nacionālajiem parkiem, viņš ieraudzīs kritalām bagātus mežus, purvus, bebraines, strautus, lāmas, dumbrājus. Un vietējos dabas sargus nodarbina problēma, kā šajos džungļos ierīkot dabas takas, vienlaikus netraucējot kādas dzīvnieku sugas pastāvēšanu vai pasargājot izcili reta auga atradni.
Tik dažādi esam, tik daudzveidīgi. Tik daudzveidīga daba gaida mūsu spriedumu — būt vai nebūt?
Tieši tāpēc dabas daudzveidības saglabāšana ir tik nozīmīga. Dabas aizsardzības pārvalde, kuras pārziņā ir visas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, šogad vēlas pievērst īpašu sabiedrības uzmanību dabas bagātībām šajās teritorijās, to iepazīšanai un saudzēšanai. Tāpēc visa gada garumā dažādās aizsargājamās dabas teritorijās kopīgi ar vietējiem iedzīvotājiem tiks rīkotas aleju sakopšanas un dižkoku atēnošanas talkas, velobraucieni, pārgājieni, radošās darbnīcas, konkursi, izstādes un citi pasākumi.
Rāznas nacionālā parka dibināšanas 5.gadadienai veltīts pasākums notiks 26.maijā Lielajā Liepukalnā, Teiču dabas rezervāta 30. jubilejas pasākums — 25. augustā, bet Krustkalnu dabas rezervāta 35. gadadienai veltīts pasākums — 15. septem-brī.
Aicinām sekot līdzi informācijai www.daba.gov.lv, līdzdarboties aktivitātēs, izprast un novērtēt, kādas dabas bagātības atrodas mums apkārt.
Dabas aizsardzības pārvalde
0 komentāru