22. novembrī guldījām zemes klēpī mūžībā aizgājušo Kombuļu draudzes prāvestu Fēliksu Ciprusu. Mēs, Skaistas draudzes iedzīvotāji, cienījamo prāvestu uzskatījām par savu, jo vairāk kā 40 gadus prāvests kalpoja mūsu draudzē.
Nebija viegli apkalpot trīs draudzes: Kombuļu, Aulejas un Skaistas. Daudz strādājot ar cilvēkiem, palīdzot gan bēdās, gan priekos, daudz atdodot no sevis, nemanot piezagās slimības. Neskatoties uz grūtībām, kad bija jābrauc vairāki kilometri vasarā un nelabvēlīgajos ziemas apstākļos salā un puteņos, prāvests centās katru svētdienu trijās baznīcās celebrēt Svētās Mises.
Daudz pateicības vārdu tika teikts, atvadoties no garā ļoti stiprā prāvesta.
Skumji, ka mēs, ticīgie, dažreiz viņu aizvainojām un neprasījām piedošanu, neteicām kādu labu vārdu. Tagad mēs pateicamies Dievam par to, ka mums bija dāvājis tādu priesteri kā Fēliksu Ciprusu.
Pēc prāvesta Ciprusa grūtās slimības Skaistas draudzē sāka kalpot Robežnieku draudzes prāvests Pāvels Raciņš. Viņš ienāca baznīcā vienkāršs, pazemīgs, laipns. Rūpīgi gatavotais sprediķis bija baznīcas apmeklētājiem vajadzīgs, nebija ne skaistu frāžu, ne neizprotamas gudrības, bet pamācības, iedrošinājums, kas nāca no sirds. Pēc dievkalpojuma prāvests apskatīja ērģeles, aprunājās ar muzikālajiem Pētera Ungura ģimenes jauniešiem un nolēma izveidot jauniešu kori, iesaistot pārējos draudzes jauniešus. Prāvests atveda meistaru, kas noskaņoja ērģeles. Un jau nākamajā dievkalpojumā sāka skanēt ērģeles. Tagad katru dievkalpojumu pavada ērģeļu skaņas un jauniešu skaistās balsis.
Mūsu baznīcai apkārt ir akmeņu žogs, kurš bija ieaudzis zemē, bet akmeņi apauguši ar sūnām. Aprunājies ar cilvēkiem, prāvests Raciņš pēc Lieldienām sāka darbu pie baznīcas apkārtnes sakopšanas. Nebaidoties no smagā darba, prāvests strādāja kopā ar cilvēkiem. Ar savu transportu meklēja un veda materiālus, cementu, sameklēja sponsorus. Darba bija ļoti daudz. Pusotra gada laikā pilnībā pārvērtās mūsu baznīcas apkārtne. Prāvesta vadībā tika uzbūvēts skaistais akmens žogs ap baznīcu, kas kalpos daudzus gadus. Tika atjaunots baznīcas dārzā krucifikss, salaboti centrālie vārti, uztaisīti mazie oriģinālie vārti.
Mūs aizkustināja tas, ka prāvests Pāvels vienmēr bija vienkāršs, tiešs un uzticams. Pat ziemā pēc dievkalpojuma ledus aukstajā baznīcā prāvests uzkavējās, nesteidzās uz Robežniekiem, bet uzklausīja mūsu lūgumus. Nevienam neatteica garīgo palīdzību. Ar savu mašīnu brauca pie smagi slimajiem, pieņēma grēksūdzes un deva Svēto Komūniju. Pavadot cilvēkus pēdējā gaitā, prāvests ar ticīgajiem ilgi lūdzās kapos. Tuviniekiem un radiem atrada labus vārdus un mierināja.
Tāpēc mēs, Skaistas draudzes iedzīvotāji, sakām sirsnīgu paldies Pāvelam Raciņam par to, ka tik īsā laikā viņš spēja paveikt ļoti daudz mūsu draudzes labā.
Patiesā cieņā, mīlestībā un pateicībā vēlam prāvestam labu veselību, izturību, Dieva žēlastību.
Lai neizsīkst možums un enerģija.
Skaistas draudzes locekļi
0 komentāru