Latgale — krustceles no varjagiem līdz grieķiem — arī šobrīd nav zaudējusi savu tranzīta zonas potenciālu, kas savieno Austrumvalstis ar Rietumzemēm. Ne velti Krāslavas ģerbonī viens no airiem ir baltkrievu.
Labas kaimiņattiecības, kas attīstījušās gadsimtu gaitā, arī mūsdienās nav zaudējušas savu vēsturisko vērtību. Par to baltkrievu kultūras svētkos “Varavīksnes” vidusskolā runāja sabraukušie viesi: Latvijas Baltkrievu savienības vadītāja Valentīna Piskunova, šīs pašas autorita- tīvās sabiedriskās organizācijas valdes locekle Jeļena Lazareva, Slāvu kultūras biedrības “Raduga” dibinātājs Oļegs Hļebņikovs Preiļu no- vadā un Krāslavas Baltkrievu biedrības “Vjaselka” priekš- sēdētāja Svetlana Steļmačenoka.
Lielo pasākumu, uz kuru bija sanākuši visu gadagājumu cilvēki, atklājot, “Varavīksnes” vidusskolas direktore Ludmila Senčenkova akcentēja to, ka skola velta īpašu uzmanību kultūru apgūšanai. Tā veiksmīgi sagadījās, ka tradicionālos baltkrievu kultūras svētkus, kas šoreiz bija veltīti Maksima Bogdanoviča, visjaunākā Baltkrievijas literatūras klasiķa — dzejnieka, prozaiķa, publicista un kritiķa — 120. dzimšanas dienai, atzīmēja reizē ar Dzejas dienu Latvijā. Viņa dzīve bija patriotisma un romantisma paraugs, pārtrūka 26 gadu vecumā. Jaunā ģēnija nemirstīgo romanci “Venēras gaisma spīd pār zemi” zina daudzi.
Literāri muzikālais koncerts, kā saka, pagāja nemanot. Pārpildītā zāle sajūsmā aplaudēja katram folkloras ansambļa “Verbica” izpildītajam numuram. Šis kolektīvs ieguvis balvas starptautiskajos konkursos Baltkrievijā, Krievijā, Polijā. Radošais kolektīvs no Minskas, kuru tagad vada Aleksandrs Svirskis, uzstājas jau vairāk par trīsdesmit gadiem. Dziedot krievu romances, Latvijas Nacionālās operas soliste Tamāra Kļimko apbūra skatītājus. Līdzīgs pasākums notika arī Dagdā.
Lūk, tā, attīstot baltkrievu kultūru un tradīcijas, mēs sekmējam Latvijas un Baltkrievijas ekonomisko uzplaukumu. Mūsu valstī darbojas divpadsmit baltkrievu sabiedriskās organizācijas, tajā skaitā arī Daugavpilī, Rēzeknē, Krāslavā, Ludzā, Preiļos un Viļānos.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru