Sazinājos ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, lai saņemtu atbildes uz krāslaviešu jautājumiem par kārtējo apkures sezonu, kas neatvairāmi nāk arvien tuvāk. Cik daudz šoziem maksāsim par apkuri?
— Pagaidām saglabāsim iepriekšējās sezonas tarifu – 39,82 lati par megavatstundu.
— Cik daudz patiesības bažās, ka Krāslavas dzelzceļa stacijas tuvumā jaunuzbūvētās SIA “Latgran” biomasas granulu rūpnīcas dēļ varētu sadārdzināties arī apkures izmaksas pilsētniekiem?
— Tādas runas izplata nelabvēļi un tie, kuri neinteresējas ne par pašvaldības budžetu, ne par tās dzīvi. Lai tie, kuri ir pret šo rūpnīcu, padomā, kas notiktu, ja rūpnīcu uzbūvētu 15 km tālāk no Krāslavas, Izvaldas stacijā. Visi ieguvumi būtu kaimiņu novadam: darbinieki būtu no Daugavpils novada, nekustamā īpašuma nodoklis nonāktu Daugavpils novada budžetā utt. Bet rūpnīca ir šeit un tā plāno iepirkt šķeldu un kokmateriālu 100 km rādiusā.
— Tātad nav pamata bažām, ka lielā izejvielu patēriņa dēļ pieaugs šķeldas cena un līdz ar to arī tarifs?
— Taisnību sakot, es pats savulaik no tā baidījos. Bet mums notika paralēla saruna ar Zemkopības ministru Dūklava kungu, ja nu pēkšņi tā notiek, ka rūpnīca sataisa lielas iepirkuma cenas. Esam runājuši ar “Latvijas valsts meži”, lai mums tiktu iedalīta atsevišķa kvota šķeldai, jo mums nav gāzes, bet straujš cenu kāpums šķeldai būtu katastrofa.
Ir vēl viena lieta: lai jebkura rūpnīca veiksmīgi strādātu, tai ir jāsadzīvo ar vietējo pašvaldību, kurai arī ir savas sviras, piemēram, uzliekot attiecīgas ceļa zīmes. Katrā ziņā esam tikušies un runājuši par šo jautājumu, un neviens negrib ar mums kašķēties. Tieši otrādi — grib ar mums sadarboties. Gribu pateikt arī to, ka rūpnīcas viena mēneša šķeldas patēriņš būs lielāks nekā mums visas apkures sezonas patēriņš. Tā ka mūsu apjomi viņus nekādi neietekmē.
— Kas reāli spēj ietekmēt tarifu Krāslavas gadījumā?
— Protams, degvielas cena nopietni cēlusies, darbaspēka izmaksas sadārdzinās, elektroenerģija sadārdzinās. Principā tas ir tas, kas mūsu gadījumā tarifu dzen uz augšu. Bet šoziem vēl mēģināsim izdzīvot ar šo pašu tarifu, kas bija, bet tas būs kā izlīst caur adatas aci.
— Pilsētas centrālapkures sistēmai nesen ir pieslēgts kultūras nams. Tas veicina vai bremzē tarifa kāpuma iespējamību?
— Tam ir pozitīva ietekme uz tarifu. Ja mums būtu nauda, mēģinātu pieslēgt centrālajai apkures sistēmai arī sociālā dienesta ēku un pamatskolas ēku, kur ir divas katlu mājas. Tas ļautu bremzēt tarifa iespējamo pieaugumu, bet šiem darbiem ir nopietnas izmaksas, trase jāvelk no Krāslavas Valsts ģimnāzijas, pa vidu ceļā ir upe un kalns. Doma darīt ir, bet nevaram pagaidām saņemt programmas finansējumu, jo, kā zināt, strādājam tikai caur programmām. Taču aprēķini rāda, ka būtu liels ieguvums. Es ceru, ka šoziem būs efekts no kultūras nama un divu skolu ēku siltināšanas darbiem — pamatskolas un Varavīksnes. Arī tas samazinās izmaksas. Ir jāsiltina sociālā dienesta ēka, bet pagaidām nevaram saņemt sertifikātu kaņepēm. Ja izdosies, tad ēku nosiltināsim ar tām. Nevar visu laiku būt viens un tas pats, vajag ieviest arī jauninājumus.
— Atklājot notekūdeņu attīrīšanas ietaises Kaplavas pagasta “Sārtlokos”, kurp savāc Krāslavas notekūdeņus, jūs solījāt, ka gadu tarifs netiks mainīts. Pēc tam, vadoties no faktiskajām izmaksām, skatīsieties, jāceļ vai nē. Vai tagad jau redzams, kā būs?
— Gads vēl nav apritējis. Kā zināms, naudas nekad nepietiek medicīnai, sociālajiem pabalstiem un videi. Šodien mēs ceram iztikt ar veco tarifu, kaut gan pilnīgs aprēķins būs tikai gada beigās. Ļoti daudz atkarīgs no “Latvenergo” tarifiem, ja tie ceļas, šī pozīcija atstās ietekmi, un tad kaut kādi procenti dārgāk lietotājiem jāmaksā būs. Nezināmais faktors šodien ir jaunā valdība ar saviem nodokļiem, jauniem vai veciem, — kādi tie būs? Katrā ziņā mūsu saimnieciskie izdevumi tarifu pieauguma virzienā neietekmēs.
— Paldies par atbildēm!
Juris ROGA
0 komentāru