Ceļš uz mākslas virsotnēm

Meistars un Margarita… Mēs esam pieraduši redzēt viņus kopā: dzīvē, mākslas studijā, kur dzīvesbiedri Gorgoci turpina atklāt jaunus vārdus.

Viņi ir nešķirami gan ārzemju turneju laikā, gan izstādēs, bez kurām neiedomājas pilnvērtīgu ģimenes dzīvi.

Andreja un Ņinas parādīšanās Latvijā ir pilnīgi likumsakarīga. Mūza, Sibīrijas latviešu pēctece ar izplatītu uzvārdu Skudra, kļūstot par Omskas iedzīvotāja dzīvesbiedri, sapņoja atgriezties savā vēsturiskajā dzimtenē. Tā Gorgoci pirms diviem gadu desmitiem apmetās Jūrmalā, bet, kad dzīve dzintarkrastā kļuva aizvien dārgāka un radošajam pārim tā vairs nebija pa kabatai, laimīgā loze atveda tos uz kluso pilsētiņu Daugavas ielokā. Labi cilvēki piedāvāja mājiņu ar logiem uz upi, kurp sāka braukt ieinteresēti cilvēki. Mākslas stu-dijas tapšana Krāslavā — tas ir ne tikai laimīgu sakritību ķēdes turpinājums, bet arī Meistara un Mūzas valdzinājuma un dvēseles dāsnuma pārliecinošs apstiprinājums.

Viņi prot apburt cil- vēkus, mudinot viņus uz jaunradi. Katrs izcilā gleznotāja personālizstādes apmeklējums manī izraisa sajūsmu. Tāda līmeņa mākslinieku Krāslava vēl nepazina. Plašais un radošais diapazons — Bībeles, vēsturiskie, filozofiskie, mūsdienu sižeti ar visu žanru dažādību izraisa patiesu sajūsmu. Mākslinieka īstā seja atklājas pretrunīgumā, un tas ir noteikti par Andreju Gorgocu. Kad cilvēks kļūst par Meistaru, ir ļauts atkāpties no noteikumiem, ko mēs arī novērojam. Jubilejas ekspozīcijā ir glezna, kas izraisīja “morāles sargātāju” satraukumu. Būdama vienreiz aizvākta, tā tiek demonstrēta no jauna, un te atklājas mākslinieka raksturs, jo glezna bez domas ir gluži kā cilvēks bez dvēseles.

Māksla dzīvo ar kaislībām, ko Andrejam nevar atņemt. Vēsturiskie tēli Napoleons, Pēteris I — tā ir autora visdziļāko zināšanu demonstrācija. Mākslas titānu galerija: Puškins, Bēthovens, Bloks un Vladimirs Visockis, kurš nes smago krustu. Daudzas gleznas caurstrāvo paša mākslinieka izteiktas un neizteiktas sāpes. Par tādiem saka — satrauktā dvēsele… Šajā izstādē mokas un taisnība kļūst skaidri redzamas. Meis- tars ar globālu domāšanu ir uzmanīgs arī pret provinces vidi, kurā smeļas iedvesmu. Ar īpašu sirsnību un patiesu mīlestību radīti Krāslavas labiekārtotāju Ēvalda un Svetlanas, muzeja fondu glabātājas Allas portreti. Atzinības vārdus pelnījis vēstures un mākslas muzeja mazais kolektīvs, kurš palīdzēja jubilāram sagatavot kārtējo ekspozīciju. Bez vismazākā pārspīlējuma Meistara gleznas ar noslēpumainības gaismu apstaro mūsu nemierpilnās dvēseles. Mākslas svētki bez novada vadītāju un kultūras pārstāvju klātbūtnes tikai pastiprināja tikšanās sirsnību. Manuskripti un arī etīdes nedeg… Visdārgāko dāvanu — otu — jubilāram pasniedza grāfs Plāters. Bija daudz ziedu, sirsnīgu pateicības vārdu un novēlējumu.

Sešdesmit gadu ir skaists cilvēka brieduma vecums. Jubilejas gads bija zīmīgs ar autora mākslas izstādēm Marka Šagala dzimtenē Vitebskā, kā arī Polockā, Verhņedvin- skā, tagad, lūk, Krāslavā. Andrejs Gorgocs, atdodot savas sirds daļiņu studijas audzēkņiem, turpina arī savu ceļu uz mākslas virsotnēm. Daudziem apsveikumiem pievienojas arī laikraksts “Ezerzeme”. Laipni lūdzam apmeklēt jubilejas izstādi!

Aleksejs GONČAROVS