Valsts darba inspekcija šobrīd veic nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kurā jaunam vīrietim, strādājot ar siena presi, norautas abas rokas. Pirmatnējā informācija liecina, ka negadījums noticis tāpēc, ka cietušais centies noregulēt iestrēgušu siena ruļļu sienamo mehānismu, pirms tam neizslēdzot motoru.
Šī gada laikā Darba inspekcija lauksaimniecības nozarē jau izmeklējusi vienu letālu un sešus smagus nelaimes gadījumus, un lielākoties nelaimes gadījumu iemesls bijis darba aizsardzības prasību neievērošana un neuzmanība. Piemēram, šī gada maijā Mālpils novadā traktora vadītājs guvis smagus ievainojumus, aizķeroties un iekrītot kravas kastē, jo kravas kastē kāpis nevis pa kāpnēm, kā to noteica drošības instrukcija, bet pār sānu bortu. Jūnijā Alūksnes novadā traktora vadītājs smagi cietis, tiekot parauts zem traktora riteņiem. Remonta laikā traktors nav bijis nofiksēts un sācis nekontrolēti ripot.
Tā kā dažādu iekārtu un mehānismu labošana, tiem darbojoties, ir izplatīts nelaimes gadījumu cēlonis, Darba inspekcija lauksaimniecības sezonas karstumā vēlas atgādināt gan par riskiem šajā nozarē, gan arī par veidiem, kā tos novērst.
Lai riskus varētu mazināt un novērst, tie vispirms ir jāapzina. Tā kā lauksaimniecības nozarē ir veicami daudzi un dažādi ar tehnisko apkopi un uzturēšanu saistīti uzdevumi, arī apdraudējumu veidi ir atšķirīgi:
mehāniskie riski, piemēram, ievilkšana un saspiešana mehānismos, sapīšanās siksnās un virvēs;
elektroriski, strādājot ar bojātām iekārtam apkopes darbā, veicot elektroinstalāciju uzturēšanu vai remontējot bojātus elektrožogus;
termiskie riski, kas saistīti ar metināšanas vai sildīšanas iekārtām, kā arī tādu iekārtu apkopi, kurām ir karstas virsmas;
ķīmiskie riski, kas saistīti ar tādu bīstamu vielu kā minerālmēslu, pesticīdu, fungicīdu u.c izmatošanu vai tādu iekārtu uzturēšanu, kurās ir bīstamas vai sprādzienbīstamas vielas, piemēram, tvertnes, rezervuāri, konteineri vai degvielas tvertnes;
bioloģiskie riski, veicot ar bioloģiskajiem aģentiem saindētu instalāciju, vircas tvertņu, grāvju un notekūdeņu infrastruktūras uzturēšanu;
ergonomiskie riski, piemēram, ilgstošas piespiedu pozas darbā, nepiemēroti darba instrumenti; darbs ierobežotās telpās.
Visizplatītākie riska faktori, kas izraisa nelaimes gadījumus lauksaimniecībā, ir strādāšana vienatnē, individuālo aizsarglīdzekļu trūkums, laika trūkums un nogurums, izpratnes, apmācības vai informācijas trūkums. Ja riskus nevar novērst pilnībā, jācenšas tos samazināt, ievērojot droša darba procedūras un lietojot individuālos aizsarglīdzekļus.
Kā novērst un samazināt riskus, strādājot ar mehānismiem?
Pirms apkopes darbu uzsākšanas jāizslēdz iekārtas motors un jāpārliecinās, vai tas pilnībā beidzis darboties;
Jānofiksē daļas, kas var izkustēties vai rotēt, piemēram, izmantojot paliktņus, balstus;
Jāievēro iekārtas ražotāja instrukcijas.
Strādājot norobežotās tilpnēs, piemēram, graudu rezervuāros, vircas tvertnēs vai uzglabāšanas konteineros, apdraudējumu var radīt skābekļa trūkums, toksiskas vai viegli uzliesmojošas gāzes, šķidrumi vai cietas vielas, kas var pēkšņi piepildīt norobežoto tilpni, izraisot nosmakšanu, noslīkšanu, degšanu vai eksploziju.
Kā novērst un samazināt riskus, strādājot norobežotās tilpnēs?
Jānodrošina avārijas pasākumu īstenošanas iespējas, kā arī izkļūšanas iespējas no tilpnes;
Pirms ieiešanas norobežotās tilpnēs, kurās iespējama indīgu gāzu uzkrāšanās, jāpārbauda gaisa kvalitāte;
Jāizmanto atbilstoši individuālie aizsarglīdzekļi (piemēram, respirators, gāzmaska, drošības siksnas un virves);
Darbus, kas saistīti ar nokāpšanu (nolaišanos) vai uzturēšanos norobežotās tilpnēs, ieteicams veikt vismaz divatā. Vienai personai situācija jāuzrauga, atrodoties ārpus tilpnes.
Baiba AUZĀNE, Valsts darba inspekcijas Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja
0 komentāru