Divas dienas, 7. un 8. jūnijā, Krāslavā notika teorētiskās un praktiskās mācības, kā audzēt netradicionālās kultūras. Tās organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas nodaļa. Interesentu bez maksas apgūt jaunas zināšanas bija ap diviem desmitiem. Ga-larezultātā viņi saņēma sertifikātus par 16 stundu apmācību noklausīšanos.
Vīnogu audzētāju, mums, var teikt, ir daudz: pa kādai vīnstīgai apvij turpat vai katru verandu gan laukos, gan pilsētās. Ne visas no tām, protams, ir ēdamas un vēl jo vairāk – garšīgas. Izrādās, arī mūsu platuma grādos var izaudzēt pietiekami labas galda šķirnes, ko ar gardu muti apēst, un vēl labākas paštaisītā vīna ražošanai. Pavisam vienkārši likās, kad klausījāmies vīnogulāju kopēja Ed-gara Zihmaņa no Dobeles puses stāstījumā. Lielražošanas gan nekur tuvākajā apkārtnē vēl nav, toties Ārenda un Marijas Ošu dārzā Zirgezera krastā jau tagad aug 20 vīnakoki. Tos arī devās skatīties semināra dalībnieki.
Otrajā dienā bija Ivara un Sandras Geibu zemnieku saimniecības “Kurmīši” apmeklējums, kur tiek audzēti, novākti, žāvēti ārstniecības augi un gatavota brīnišķīga zāļu tēja. Šī saimniecība jau ir tik pazīstama, ka nav pat speciāli kaut kas jāstāsta. Toties pārsteigums bija krūmmelleņu audzēšanas platības Pāvela Kavuna zemnieku saimniecībā “Eži” Konstantinovas pagastā. Podos siltumnīcā šīs ogas, protams, izskatījās daudz labāk un ražīgākas nekā atklātā laukā, tomēr saimnieks pats lolo cerību arī tīrumā reiz iegūt pieklājīgu ražu.
Kāds secinājums izdarāms pēc šāda semināra. Tikai viens, un to uzsvēra visi lektori: pirms uzsākt ko jaunu, labāk tomēr paskatīties un pakonsultēties pie tiem cilvēkiem, kas konkrēto kultūru jau kādu laiku audzē: būs krietni mazāk punu, vilšanos un zaudējumu.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs arī turpmāk rīkos bezmaksas seminārus par citām aktuālām saimniekošanas laukos tēmām.
Ērika STEPIŅA
0 komentāru