Pēdējā laikā daudz tiek jautāts par Rāznas nacionālā parka teritorijā esošajiem īpašumiem un šo īpašumu iespējamām nodokļu atlaidēm.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta otrās daļas 5. punkts nosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas un inženierbūves. To, kādā kārtībā un cik lielā apjomā piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus konkrētām nodokļa maksātāju kategorijām par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu — zemi un ēkām, arī par zemi, kas ietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ĪADT), ja nekustamais īpašums tiek apsaimniekots atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju normatīvo aktu prasībām un ir publiski pieejams, nosaka pašvaldība.
Dabas aizsardzības pārvalde neveic nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu, tomēr vēlas informēt par aizsardzības zonām un saimnieciskās darbības ierobežojumiem Rāznas nacionālā parka teritorijā.
Saimnieciskās darbības aizliegums atsevišķu kategoriju zemei ir noteikts likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un citos likumos par dabas teritorijām, kas ir īpaši aizsargājamas. Jāuzsver, ka nacionālie parki ir kategorija, kur ierobežojumu ir krietni mazāk nekā citās ĪADT — procentuāli tikai neliela nacionālā parka teritorijas daļa ir dabas rezervāta zona, kur aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot atsevišķas darbības, kas veicamas noteiktā kārtībā un saskaņā ar dabas aizsardzības plānu (ja tāds ir apstiprināts). Rāznas nacionālā parka teritorijā nav nevienas dabas rezervāta zonas, kur aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība.
Dabas un kultūras vērtību aizsardzībai un teritorijas attīstības veicināšanai Rāznas nacionālais parks sadalīts trīs zonās, katrai no tām ir savi mērķi, savi uzdevumi un saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas noteikti Rāznas nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.
Stingrākie piemēroti dabas lieguma zonai, kurā iekļautas teritorijas ar vislielāko aizsardzības nozīmi, jo tajās sastopamas retas un aizsargājams sugas un biotopi. Kopumā dabas lieguma zona aizņem ~2% no nacionālā parka teritorijas.No astoņām dabas lieguma zonām Dagdas novadā ir trīs — “Litaunīku Mēness kalendārs” un Salāja ezera dabas lieguma zonas Andrupenes pagastā, Ežezera dabas lieguma zona Ezernieku un Andzeļu pagastā, kurā ietilpst visas Ežezera salas, Pahatnieku pussalas ozolu audze un Piloru ozolu audze.
Dabas lieguma zonā ārpus īpaši labiekārtotām vietām aizliegts kurināt ugunskurus, celt teltis, ierīkot nometnes, nobraukt no ceļiem, bojāt vai iznīcināt pļavas, iegūt derīgos izrakteņus, kā arī realizēt vairākas mežsaimnieciskās darbības. Zemes lietošanas kategorijas maiņai ir nepieciešama rakstiska Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, to drīkst mainīt biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai, ceļu, inženierkomunikāciju restaurācijai, rekonstrukcijai, publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas informācijas objektu būvniecībai un ierīkošanai, kā arī apmežojušās vai pirms nacionālā parka izveido- šanas apmežotas lauksaimniecības zemes lietošanas kategorijas maiņai uz kategoriju “mežs” vai “krūmājs”. Ir jāuzsver, ka šajā zonā nav saimnieciskās darbības aizlieguma, bet ir mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, — ņemot vērā, ka Ežezera dabas lieguma zona atrodas valsts meža zemēs, ierobežojumi tajā praktiski neskar privātīpašniekus.
Lielākā daļa no Rāznas nacionālajā parkā esošajām Dagdas novada pagastu teritorijām atrodas dabas parka zonā un tā ir pieejama plašai sabiedrībai, izmantojama tūrisma, atpūtas vajadzībām un citām nodarbēm, piemēram, ogošanai, sēņošanai. Arī meža ciršana vai malkas sagāde, kā arī dzīvnieku medīšana nav aizliegta, tomēr arī šajā zonā ir daži ierobežojumi, piemēram, aizliegts ar mehāniskiem transportlīdzekļiem nobraukt no ceļiem, ārpus speciāli ierīkotām vietām kurināt ugunskurus, lietot ūdensputnu medību šāviņus, kas satur svinu, kā arī realizēt atsevišķas saimnieciskās darbības. Tāpat noteikumi nosaka tās darbības, kuru veikšanai nepieciešama rakstiska Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Savukārt Zundu, Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku neitrālajā zonā Dabas aizsardzības pārvaldes un attiecīgās vietējās pašvaldības rakstiska atļauja nepieciešama vien izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošanai — aizliegumu saimnieciskai darbībai šajā zonā nav.
Noslēgumā vēlamies uzsvērt, ka saimnieciskās darbības ierobežojumi nav pašmērķis, bet gan pārdomāta un pamatota rīcība, lai nenoplicinātu nacionālā parka vērtības un nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
Regīna INDRIĶE, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore
0 komentāru