Akcijas, izpārdošanas, pazeminātas cenas maz kuru šodien atstāj vienaldzīgu. Tā iemesls ir nevis alkatība, bet gan saprātīgs aprēķins: par to pašu naudu rīt, iespējams, analoģisku produktu vairs nelaimēsies iegādāties. Pamanot veikala plauktā iepatikušos preci, vairākums pircēju, salīdzinājuši divas galvenās pozīcijas: “cena” un “svars”, bieži vien trešajai, tas ir, datumam, līdz kuram produkts jāizlieto, ja arī pievērš uzmanību, tad tikai pēc pārnākšanas mājās. Kaut arī mēs visi esam kompetenti jautājumā par savām patērētāja tiesībām un protam tās aizstāvēt.
… Desas siers “Dzintars” šķita labs visādā ziņā: gan paliels gabals iesaiņojumā, gan pieņemama cena, gan izlietot to var nesteidzoties — līdz 29. maijam. Tāpēc N., ilgi nedomājot, ielika to grozā, tad norēķinājās par pirkumu pie kases, samaksājot bezmaz pusotra lata. Tikai vēlāk, liekot produktus maisiņā, ieraudzīja to, ko redzat attēlā jūs, bet tieši vairākus pilnīgi dažādus datumus. Un ja par pirmo, kas tika atzīmēts uz ražotāja etiķetes “izlietot līdz 29.05.11.” viss bija daudzmaz skaidrs, tad pārējie, kas bija izsisti smalkiem burtiem zem svītru koda, uzvedināja N. uz dziļām pārdomām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka sieru viņa nopirka 14. datumā, bet datumi (20.04.11. – 13.05.11.) zīmīgi liecināja par to, ka produkts bija jāapēd… vakar. Vērsusies pie pārdevējas ar lūgumu paskaidrot, kuram datumam lai tic, N. saņēma atbildi: “Ticiet tam, kas uzrakstīts uz rūpnīcas etiķetes.” Tas ir, ejiet mājās un ne par ko neuztraucieties, kad ēdīsiet savu iecienīto sviestmaizi ar sieru! Paskaidrojumi pircēju apmierināja daļēji, jo interesanti taču noskaidrot, kādam nolūkam tiek likti šie datumi uz cenrāžiem. Interesanti bija zināt arī mums, redakcijā. Varbūt mēs dzīvē kaut ko esam palaiduši garām un tagad preces tiek marķētas ar kādu citu mums līdz šim nezināmu metodi. Tikai kāda tam jēga?
Lai rastu skaidrību šajā ziņā, tika nolemts sazināties ar firmu, kura ir veikalu tīkla īpašniece. Teikšu godīgi, ne sevišķi cerot saņemt atbildi uz vēstuli (kur atrodas šī vadība un kur esam mēs!), tomēr nosūtīju to — sak, paskaidrojiet mums, mēs nesaprotam. Tirdzniecības direktore, paldies viņai, atsūtīja atbildi jau pēc dažām dienām: “Konkrētā siera realizācijas termiņš ir tas, ko norāda ražotājs, tas ir, 29.05.11. Otrs termiņš ir veikala izdrukāta etiķete, kur redzams konkrētā izstrādājuma svars un cena. Diemžēl pārdevēja neuzmanības dēļ datums nav ticis izlabots uz ražotāja norādīto termiņu. Atvainojos pircējam par sagādātajām neērtībām.”
Tā, lūk, visbeidzot tika saņemta saprotama atbilde uz jautājumu. Siers izrādījās pilnīgi svaigs, pircēja palika apmierināta ar atbildi, pārdevējas, kuras neuzmanības dēļ bija maldinājušas pircēju, atvainojās. Labi, ka viņas kļūdījās termiņa ziņā, uzliekot mazāku, nevis lielāku, nekā rūpnīca norādījusi, respektīvi, pircējs saņēma preci, kurai nebija beidzies lietošanas termiņš. Tikai, lūk, sentenci “rakstītam ticēt” vajadzētu pārfrazēt uz “rakstīto pārbaudīt” — tā būtu drošāk.
Marina NIPĀNE
0 komentāru