(Turpinājums. Sākums laikraksta “Ezerzeme” 3. un 17. maija numurā)
Pēdējo sešu tūkstošu gadu laikā, kopš cilvēks lieto uzturā gurķus, uzkrāta milzīga pieredze. Cilvēki iemācījušies gatavot daudzus ēdienus, dzērienus, mērces, uzkodas utt., pielietojot gurķus.
Piemēram, zupu vien ir vesels lērums: okroška, soļanka, aukstā zupa… Liela ir salātu dažādība, kuriem pievieno gurķus. Samaisa sagrieztu gurķi, divas vārītas olas, zaļos lokus, aizdara ar augu eļļu vai krējumu, un gardi pavasara salāti gatavi! Bet var pagatavot līdzīgu, tikai olu vietā pievienot redīsus, salātu lapas un jauna rabarbera kātu.
Taču, kā zināms, gurķus lieto ne tikai svaigā veidā, jo to mūžs nav ilgs. Krietni lielākā daudzumā mēs tos sagādājam krājumā ziemai. Par to, kā gurķus skābē, marinē, laikam zina visi. Taču, kā izrādās, ir arī pavisam neparastas receptes. Piekrītiet, ļoti interesanti būtu nobaudīt gurķus, kas skābēti ķirbī. Vai gurķi olu baltumā. Vai gribat uzzināt recepti “Gurķi ar sveci”? Trīs litru burkā ievieto vaska sveci un liek tur gurķus, kas tikko novākti no dobes, nemazgāti, bet tikai noslaucīti ar sausu lupatiņu. Svecei burkā jādeg 10 minūtes. Tad to nodzēš un aizvāko burku ar metāla vāciņu. Visu nākamo ziemu jums galdā būs svaigi gurķīši.
Starp citu, neviena recepte nebūs sekmīga, ja netiek ievērota audzēšanas agrotehnika. Te svarīgs ir viss: šķirnes izvēle, sēklu apstrāde, augsnes sagatavošana utt. Minēšu dažu sakņu dārza knifiņu piemērus:
* Itāļu agronoms Kopumejela iesaka: gurķis būs maigs un garšīgs, ja sēklas pirms sējas izmērcē pienā.
* Gurķi satur vērtīgu elementu — kukurbitacionu, kam piemīt pretpietūkuma iedarbība. Kad tā koncentrācija augļos ir stipri pārsniegta, gurķi kļūst rūgti. Visbiežāk tas notiek tad, ja krasi mainās temperatūra, kad uznāk ilgstošs aukstums, kad gurķus laista ar aukstu ūdeni, kā arī laista nevienmērīgi. Lai mazinātu rūgtumu, gurķi jānovāc pēc vienas vai divām dienām, jāizņem slikti attīstīti augļi, kas aizkavē pārējo sēklotņu augšanu. Derīga ir augsnes sekla irdināšana.
* * *
60. – 70. gados Krāslavas 2. vidusskolas mācību un izmēģinājumu lauciņā mēs audzējām daudzu šķirņu gurķus. Nobriedušos augļus nodevām skolas ēdnīcā, kur tos skābēja un marinēja. Dažādu gurķu šķirņu nobriešanas termiņus mēs noteicām izmēģinājumu veidā. Piemēram, agriem tās ir ir 32 – 55 dienas, vidēji vēliem — 55 – 60 dienas, vēliem — vairāk nekā 60 dienas. No izsējas brīža līdz sadīgšanai nepieciešamas 6 – 7 dienas (temperatūrai jābūt 20 – 22 grādi Celsija). Bet āra platībās gurķus izsēj tad, kad uzzied ceriņi.
Kaimiņvalstīs Krievijā, Ukrainā ir vietas, kur daudzas paaudzes nodarbojas ar gurķu audzēšanu, daudzās pilsētās pat atrodas šī brīnumdārzeņa pieminekļi. Arī mūsu Krāslava var lepoties ar saviem gurķu audzētājiem un viņu darba augļiem. Krāslavas gurķi ir pazīstami tālu ārpus pilsētas un novada robežām, bet lieliskas ražas audzēšanas noslēpumi tiek nodoti no paaudzes paaudzē.
Elvīra BAŽENOVA, bijusī bioloģijas, ķīmijas un lauksaimniecības pamatu skolotāja, tagad pensionāre
0 komentāru