Līdz ar pavasara iestāšanos atsākas ekskursiju un ceļojumu laiks. Viens no iemīļotākajiem tūrisma objektiem Krāslavā ir sv. Ludvika Romas katoļu baznīca.
Pēc draudzes prāvesta E. Voroņecka iniciatīvas jau ceturto gadu no maija vidus līdz septembra vidum dievnams ir atvērts apmeklētājiem visu dienu. Upurgatavākās apmēram trīsdesmit draudzes locekles, galvenokārt pensionāres, uzņēmušās dežūras (katra noteiktā nedēļas dienā). No rīta Sv. Mises līdz plkst. 12.30 dežurē pirmās maiņas pāris, pēcpusdienā līdz vakara Sv. Misei — otrais pāris. Daudzas dežurantes šo pienākumu pilda jau ceturto gadu pēc kārtas.
Dežurantu uzdevums ir uzņemt apmeklētājus un ļaut apskatīt dievnama sakrālos dārgumus, kā arī atbildēt uz jautājumiem, ja tādi rodas. Nereti viesi lūdz sīkāk pastāstīt par baznīcas vēsturi, altāriem, svētgleznām un tajos attēlotajiem svētajiem. Taču ne katrai ir dotības būt par ekskursijas vadītāju, tomēr atbildēt uz apmeklētāju jautājumiem jāprot katrai. Tāpēc, lai apgūtu nepieciešamās zināšanas un saņemtu informāciju, šogad tika organizētas divas nodarbības par baznīcas vēsturi. Trešā plānota rudenī.
Grāmatu galdā svētceļniekiem un ekskursantiem tiek piedāvāti ar prāvesta E. Voroņecka gādību sagatavotie un izdotie informatīvie materiāli vairākās valodās. Tie lieti noder gan ieceļotājiem no daudzajiem Latvijas novadiem, gan ārzemju viesiem.
Ar katru gadu ekskursantu skaits, kuri apmeklē Krāslavas Romas katoļu baznīcu, pieaug. 2008. gadā viņi bija 2015, t. sk. 500 bērni un 263 ārzemnieki, 2009.gadā — attiecīgi 2507, 428 un 335; 2010. gadā — 3406, 462 un 432.
Aizvadītajā gadā mūsu dievnamu apmeklēja viesi gan no tuvākām ārzemēm (Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Polijas), gan no tālākām (ASV, Anglijas, Itālijas, Francijas, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Ukrainas). Visvairāk ekskursantu pērn bija no Lietuvas — 123 (t. sk. 45 jezuīti no Viļņas), no Polijas — 80, no Krievijas — 65 (t. sk. 24 ekskursiju vadītāji no Sankt-Pēterburgas), no Vācijas — 53. Ļoti daudzveidīga 2010. gadā ir bijusi arī Latvijas ceļotāju ģeogrāfija: Gulbene, Olaine, Ogre, Salacgrīva, Alūksne, Valmiera, Bauska, Madona, Rīga, Limbaži, Talsi, Saldus Krimulda, Preiļi, Ludza, Rēzekne, Jēkabpils, Daugavpils, Nautrēni, Zasa, Špoģi, Dagda. Pensionāri un strādājošie, pieaugušie un bērni, ļoti daudzas ģimenes…
Krāslavas katoļi var lepoties ar bagāto savas draudzes un baznīcas vēsturi, ar tās sakrālajiem dārgumiem: ar pašu dievnamu — spilgtāko baroka arhitektūras paraugu Latgalē, ko projektējis itāļu arhitekts A. Parako; ar 13 altāriem; ar centrālā altāra F. Kastaldi fresku un J. Matejko gleznu “Sv. Ludviks dodas krusta karā”, ar sv. mocekļa Donata relikvijām; ar pirmo augstāko mācību iestādi Latvijā — Garīgo semināru; ar apbedījumiem kriptā u.c.
No maija vidus baznīca atkal visu dienu būs atvērta apmeklētājiem. Laipni lūdzam!
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
0 komentāru