Dzīve nekļūst vieglāka. Lai kaut kā ar mokām konsolidētu budžetu, mūsu valdības vīri pamanījās… palielināt izdevumus valsts pārvaldes aparātam, toties līdzekļi veselības aprūpei, izglītībai un sociālajām programmām bez žēlastības tiek apcirpti.
Kas atliek mums? Izdzīvošanas recepte ir vienkārša: dzīvo, uzmanīgi skaties apkārt un pamani tos, kuriem vajadzīga tava palīdzība. Un atceries — labais atgriežas! Daudz, ļoti daudz vis- apkārt ir nelaimju un posta. Bezizeja, bezdarbs, trūkums, pagrimuši un aizmirsti cilvēki, smagas slimības un tuvo cilvēku zaudējums. Jo cietsirdīgāka ir vara, jo lielāka ir cilvēku līdzcietība un vairāk tiek ievērots Kristus bauslis “Mīli savu tuvāko…”
Nelaime kā nelūgta viešņa ielauzās Cimmermanu ģimenē, kad vecmāmiņai Viktorijai un vectētiņam Valērijam nācās kļūt par vienīgajiem vecākiem mazbērniem Daniilam un Viktorijai. Smagi pārdzīvojuši meitas zaudējumu, viņi vīrišķīgi uzņēmās smago audzināšanas problēmu nastu. Grūtāk bija ar materiālajām rūpēm tagadējo pensiju un nebeidzamā cenu kāpuma apstākļos. Taču notika brīnums: Krāslavas ģimeni, kurai bija nepieciešama palīdzība, atrada labie cilvēki Jans Beks un Kerstina Jalmarsone, kuri pārstāv kristīgo labdarības organizāciju “Palīdzi dzīvot”. Zviedrijas brīvprātīgie veic savu žēlsirdības misiju ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā, Rumānijā un Etiopijā.
Par Hudiksvāles pilsētas sūtņu vizīti Krāslavā es uzzināju nejauši — ar Viktoriju Cimmermani mēs mācījāmies vienā klasē, lūk, arī uzprasījos ciemos. Pats kļuvu par sirsnīgas tikšanās aculiecinieku un uzreiz pārliecinājos par to, ka ceturtās klases skolnieks Daniils un sestās klases audzēkne Viktorija atraduši savus otros vecākus, bet precīzāk — krustvecākus. Žēl tikai, ka mazliet traucēja valodas barjera, taču tulka lomu uzņēmās mūsu kopējā paziņa Jeļena Kļimova. Kāda gan tuvo cilvēku tikšanās var būt bez pārsteigumiem! Saimnieki uzklāja galdu, bet ciemiņi dalīja saviem bērniem daudz dāvanu. Daniils bija ļoti priecīgs par īstu futbola bumbu, Viktorija — par modernu somiņu. Neiztika arī bez intrigas: kasti, kas pārsieta ar lenti, meitenei pavēlēts atvērt 22. jūnijā — dzimšanas dienā. Tādos pašos Daniila ģimenes svētkos krustvecāki no Zviedrijas pasniedza dāvanu personīgi. Tuvie cilvēki visu laiku jautāja visiem Cimmermaniem: “Kā vēl varam palīdzēt jums?”
Dzerot tēju, es uzzināju galveno noslēpumu: krāslaviešu ģimenei zviedru pāris palīdz tikai no saviem ietaupījumiem. Pagājušajā bargajā ziemā stipri cieta augšējo stāvu dzīvokļi vecās apbūves namos Baznīcas ielā. Nomelnēja griesti arī 27. dzīvoklī, taču pilsētā atradās cilvēki, kuri palīdzēja veikt steidzamu kosmētisko remontu. Liels paldies viņiem par to! Bet jauniegūtie radi no Zviedrijas uzņēmās visas rūpes dzīvokļa iekārtošanā pēc remonta. Mana klasesbiedrene neslēpa prieku — jaunais putekļu sūcējs ir lielisks!
Aizjūras viesi iemanījās braukt uz Latviju ar automašīnu — pārcelšanās ar prāmi strādā kā pulkstenis. Šoreiz zviedri, kā saka, rāvās pušu starp Krāslavu un Gulbeni, kur viņiem ir vēl viena aprūpējamo ģimene. Taču viņi uzstāja, lai Cimmermani aizvestu viesus uz Piedruju un parādītu Hveckoviču dzimtas māju piektajā paaudzē (Viktorijas meitas uzvārds). Vecajai mājai nepieciešams remonts. Šķiet, ka arī šo problēmu zviedri uzņēma ļoti nopietni.
Notikums, par kuru es stāstu, ir gandrīz pasakains. Tas ir vēl viens apstiprinājums, ka žēlsirdība dara brīnu- mus, bet cilvēku dāsnumam nav robežu.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru