Bieži vecāki mēdz brīnīties, kā vienā ģimenē var būt tik dažādi bērni. Taču tam ir vairāki iemesli — katrā ģimenē ar katru gadu mainās sociālie, ekonomiskie apstākļi, pasaules uztvere, attiecības, arī audzināšanas stils iegūst citu nokrāsu. Un kur nu vēl izmaiņas sabiedrībā… Cik liela nozīme ir bērnu dzimšanas secībai ģimenē? Izrādās — milzīga.
Pirmais bērns ģimenē.
Viss, ko pirmdzimtais dara, sākot no pirmā soļa, no pirmā vārda, ģimenē ir liels notikums. Viņš ir vissvarīgākais. Augot kopā ar maziem brāļiem un māsām, viņi jau bērnībā izjūt rūpes un atbildību par viņiem, taču arī izmanto mazākos.
Daži pirmdzimtie, lai attaisnotu vecāku cerības, izvirza sev augstas prasības.
Liela daļa pirmdzimto vēlāk kļūst par līderiem.
(52% Amerikas prezidentu ģimenē bijuši pirmie bērni).
Vidējais bērns.
Vidējos bērnus bieži aizēno cildenais pirmdzimtais un “pastarītis”. Vairākumam rodas vēlēšanās meklēt atzīšanu ārpus mājas. Vidējiem bērniem ir daudz draugu un paziņu. Tā kā viņi vienmēr ir bijuši pa vidu, tad konfliktsituācijas cenšas atrisināt, izmantojot kompromisu.
Pēdējais (mazākais) ģimenē.
Patīk atrasties uzmanības centrā. Viņi ir mīlēti un daudzsološi. Iemācās prasmīgi izmantot savu pievilcību, lai iegūtu to, ko visvairāk vēlas. Ir sirsnīgi cilvēki, jo paši tikuši mīlēti.
Arī pieauguši viņi rīkojas kā bērni, jo viņus par tādiem uzskata vienmēr, lai arī cik gadu tiem būtu. Bieži ir bezatbildīgi, jo viņiem allaž viss ticis piedots.
Vienīgais ģimenē.
Vecāki nemitīgi apliecina savu uzmanību. Ātrāk iemācās runāt, lasīt. Lieli ideālisti. Piesavinās pieaugušo iezīmes un centīgi tās atdarina.
Daudz rakstura iezīmju, kuras piemīt pirmdzimtajam, ir vērojamas arī vienīgajiem bērniem, bet viņiem šīs īpašības ir izteiktas vēl spēcīgāk.
Materiālu izveidoja Velta DAŅIĻEVIČA, Krāslavas pamatskolas psiholoģe KIF programmas “Kopā ar ģimeni un skolu“ atbalstītā projekta “Mēs esam īpaši, jo mēs esam” ietvaros
0 komentāru