Lielais gavēnis paver mums plašas iespējas tuvāk iepazīt mūsu Pestītāju. Pēc Svētās Mises labākais Kristus ciešanu pielūgsmes veids ir Krustaceļš. Pāvests Benedikts XIV saka, ka Krustaceļš ir sekmīgs grēcinieku atgriešanas un vienaldzīgo paskubināšanas līdzeklis, bet dievbijīgiem palīdz kļūt svētiem.
Krustaceļu staigājot, var iemantot visas atlaidas, kas piešķirtas svēto vietu apmeklētājiem Jeruzalemē.
1458. gads ir sākums Krustaceļa dievkalpojumam ārpus Jeruzalemes.
Pāvesti Innocents XI un Benedikts XIV noteica Krustaceļam 14 stacijas, bet pāvests Pijs IX piešķīra pilnas atlaidas par katru Krustaceļa lūgšanu.
Gadsimtu gaitā vairākās vietās Eiropā tika ierīkotas Krustaceļa stacijas pēc Svētās Zemes Krustaceļa parauga. Pirmā Kalvārija 1420. gadā izveidota Spānijā. Polijā 16. un 17. gs. mijā (1600. gadā) bernardieši ierīkoja Kalvāriju Zebžidovskā Krakovas apgabala priekšnieka vojevodas Mihala Zebžidovska vadībā. Vēlāk Jēzus ciešanu piemiņas vietas tika izveidotas katrā dievnamā.
Ticīgie ļoti iecienījuši Krustaceļa lūgšanas un apceres. Par to varam pārliecināties Aglonā 14. augusta naktī, kad ticīgie, aizdegtām svecēm rokās, ieklausoties kardināla Jāņa Pujata meditācijās, apcer Jēzus ciešanas un nāvi.
Kam nav iespējas nostaigāt Krustaceļu, tas atlaidas var iegūt ar vismaz pusstundu ilgām pārdomām par Kristus ciešanām un nāvi.
Pēc Kristus debesskāpšanas Jaunava Marija apstaigāja sava Dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Jēzus ciešanas. Vīzijā Dievmāte izskaidroja svētajai Brigitai Krustaceļa norisi.
Sevišķi gavēņa laikā aicinu ticīgos biežāk apcerēt Pestītāja ciešanas.
Tilžas prāvests Alberts BUDŽE
0 komentāru