Tikai četri gadi… Vai tas ir daudz vai maz — strīdīgs jautājums. Cilvēkam un radošajai apvienībai tas ir bērna vecums. Māksliniekam, kur pirmo reizi paņēmis rokā otu, tikai sākums. Bet ja blakus izrādās Meistars, talantīgs skolotājs, tad notiek brīnums, par ko Krāslavas glezniecības cienītāji jau pārliecinājās mākslas izstādēs, kuras kļuva par labu tradīciju. Pēdējās ekspozīcijas izvietošanai kultūras namā tik tikko pietika vietas divos stāvos.
Radošā vaļasprieka dzirksts prasa čaklumu. Neilgajā laikā visspējīgākie Andreja Gorgoca audzēkņi tā aizrāvās ar gleznošanu, ka guva atzinību un popularitāti, bet viņu labākie darbi aizceļojuši plašajā pasaulē dāvanu un suvenīru veidā, atgādinot Latvijas viesiem par brīnišķīgo pilsētu Krāslavu gleznainās Daugavas ielokā.
Mākslas studijas vecākais dalībnieks Ivans Bičkovs pilnveido sevi ainavu žanrā. Viņa gleznas, kuras caurstrāvo mīlestība uz dzimto novadu, rotā interjerus Polijā, Ukrainā, Krievijā. Sajūsmu un romantismu izstaro Jutas Bubinas darbi, kura nepārtrauca gleznošanu arī tālajā Īrijā. Spilgti izteiktu autora rokrakstu demonstrē Marina Procevska, Irēna Lukjanska un Tatjana Rukmane. Visiem viņiem kultūras darba speciālists un novada domes deputāts Jāzeps Dobkevičs pasniedza studijas sertifikātus.
Pārējie pavasara izstādes dalībnieki saņēma studijas pateicības rāmjos. Viņu skaitā arī visjaunākie studijas audzēkņi Everita Skerškāne, Elizabete Križanovska, Artūrs Lipiņš, Jana Lukjanska un Andris Skumbins. Cienītāji, bet tie bija radi un draugi, teica prezentācijas gaviļniekiem sirsnīgus vārdus un dāvināja ziedus. Ar īsu uzrunu pie saviem audzēkņiem vērsās mākslas studijas vadītāja Ņina Gorgoca un cienījamais gleznotājs ar Eiropas atzinību akadēmiskā līmenī Andrejs Gorgocs. “Pie mums sapņi piepildās,” secināja mākslinieks.
Mākslas studija mūsu pilsētā ir unikāla parādība. Taču, godīgi atzīstoties, “studija” — tas ir par stipru teikts. Patiesībā sabiedriskā skola ir spiesta mitināties pilnīgi nepielāgotā telpā, izjūtot plašuma un gaismas deficītu, kas traucē sekmīgākam mācību procesam. Līdz šim studijas dalībnieku lūgums palīdzēt nebija sadzirdēts. Vēstules domei tā arī palika bez atbildes…
Tā gribas ticēt, ka šī ļoti aktuālā problēma visbeidzot tiks atrisināta, jo katra mākslas izstāde (bet tās notiek regulāri un pulcina skaistuma cienītājus) ir gan dāvana pilsētai, gan gandarījums, par ko jāpateicas ne tikai ar vārdiem, atzinības rakstiem un suvenīriem.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru