Ziema negribīgi atkāpjas pavasara priekšā, daudzviet Krāslavā braukšana arvien vēl nedroša. Tomēr diez vai sagaidīsim jaunus sniega kalnus, tālab novada domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam lūdzu novērtēt, kā pilsēta pārcietusi ziemu?
— Autovadītāji neizpratnē: kāpēc pilsētā neizveda vai nenostūma sniegu no krustojumiem, kuros ir bīstami izbraukt no sānielas uz galveno ielu, pa kuru ir intensīva satiksme, piemēram, uz Rīgas ielu pašā centrā vai no Aronsona ielas uz Vienības ielu pie degvielas Uzpildes stacijas “Ingrīda”, kur aiz sniega kalna vispār neko neredz, sevišķi, ja jāizdara kreisais pagrieziens? Tas ir dārgi?
— Arī man bija problemātiski izbraukt no Aronsona uz Vienības ielu, vienkārši jābūt ļoti uzmanīgam. Manā viesnīcā dzīvo zviedri, kuri šobrīd strādā pilsētā, tālab man ir iespēja ar viņiem daudz kontaktēties. Viņi man apgalvo, ka mums ir normāla ziema un pilsētā viss normāli. Ja pie viņiem ir ziema, tad mašīnai jābūt labām riepām. Viņi nenopirks kādu luksus preci, bet labāk nopirks jaunas riepas. Es neattaisnojos un nesaku, ka nav jātīra no sniega ielas, nav jākaisa ar pretslīdes materiālu, bet viņiem ir taisnība — katram autovadītājam pašam vajag apzināties savu rīcību. Sniega izvešana maksā dārgi, aptuveni 3000 latu vienā maiņā. Ja šo naudu ieguldītu kāda projekta līdzfinansējumā, tad kopējais ieguvums būtu 20000 latu. Ja atvēlam sniega izvešanai, tad varam rēķināt arī tā, ka tas ir 20000 latu zaudējums. Tomēr pilsētas centrā centāmies sniegu izvest, turklāt tā, lai lieki nevienu netraucētu. Iztīrīt un izvest sniegu centrā, kur ir barjeras, koki — tas maksā lielu naudu.
Atsevišķs stāsts par šaurām vietām Rīgas ielā. Vai tad kravas autovilcējiem pilsētā jābrauc ar 80 km/h? Daudzi ir bijuši Polijā — tur tā nav. Jebkurš prātīgs šoferis cenšas palaist daudz lielāku pretī braucošu automašīnu. Mūsu pilsētā daudzi nez kāpēc to negrib darīt. Jābrauc pēc noteikumiem. Diemžēl policijā štatus nemitīgi samazina un mūsu Ceļu policijai nav tādas kapacitātes, lai visu nokontrolētu, tāpēc ir jāplāno foto radaru ieviešanu.
— Dažos krustojumos redzamību var palielināt, tikai nostumjot šos sniega kalnus…
— Jā, šur tur tā varētu darīt, bet ne visur mums tie krustojumi ir normāli izveidoti. Martā būs aprīkots traktors, ko gaidām no Slovēnijas jau sen, varēsim nākotnē pielietot arī tādu risinājumu, lai pilnībā atrisinātu šīs problēmas.
— Pie mums ceļa zīmes neskatās, pie mums vajag pierast… Varbūt, sagaidot kārtējo rudens ziemas sezonu, varētu savlaicīgāk izmainīt satiksmes plūsmu pilsētā, pirms izkrīt sniegs?
— Ko nozīmē — ātrāk? Vakar pa Tirgus ielu man pretī brauca šoferis, pārkāpjot atļauto braukšanas virzienu. Cik mēneši pagājuši no zīmes uzlikšanas? Turklāt vietā, kur var atrasties arī Ceļu policija, turklāt pieredzējis šoferis. Domāju, vasarā dažas zīmes tā arī paliks, proti, Lielā un Tirgus iela. Lai pierod, paskatīsimies, vai pēc gada būs rezultāts.
— Vai varat panākt, lai autovadītāji nepārkāpj ceļa zīmi, kas automašīnām liedz braukt pa Siena ielu pie avotiņa. Zīme ir, bet arvien ir tādi šoferi, kuri to ignorē. Cilvēku plūsma liela, vieta šaura, ceļa klājumu tajā vietā raksturo vārdi: šķībi, greizi, nepareizi. Ziemā it sevišķi viegli paslīdēt, pakrist. Iet skolēni, bērni, pieaugušie. Kas jums liedz novietot uz šī ceļa pāris dzelzsbetona bluķus? Varbūt var aprīkot ar videonovērošanu, lai pārkāpēji maksā?
— Mēs plānojam ar laiku tur veikt teritorijas labiekārtošanu, neesam aizmirsuši arī graustu, par kuru “Ezerzeme” rakstīja. Vienu projektu mums diemžēl atteica, skatīsimies, kā būs tālāk. Par kustības drošību — piekrītu, tur daudz tautas iet, un nevajag gaidīt, kad kaut kas notiks — vajadzīgs optimāls risinājums. Jautājuma risināšana ir jāpasteidzina. Būtu labi atrast naudu vismaz vienā ceļa pusē ierīkot trotuāru gājējiem. Varbūt ir citas idejas, varbūt var novietot betona bluķus, varbūt varam pārņemt kādu citu pilsētu pieredzi. Apspriedīsim ar speciālistiem un radīsim risinājumu, to apsolu.
— Paldies par atbildēm!
Juris ROGA
0 komentāru