“Mūzika ir vispoētiskākais, visspēcīgākais un visdzīvākais mākslas veids. Mūzika — tā ir īstenā cilvēku valoda.” Ar šiem nemirstīgajiem dižā Berlioza vārdiem sākās telegramma, kas pienāca uz Krāslavu no Izraēlas. Un beidzās šādi: Atceros, mīlu. Ar cieņu Klāra Kagane, Telaviva.”
Krāslavas mūzikas skolas zelta jubilejas svinībās skanēja ļoti daudz apsveikumu, bija ziedu jūra. Un lielais svētku koncerts, kuru atklāja Olgas Greckas vadītā kora uzstāšanās. Tā bija brīnišķīga skatuves un skatītāju zāles vienotība! Patiešām cēlā mūzika strāvo no sirds uz sirdi, izraisot sākumā sapratni, bet vēlāk sajūsmu! Pēc svinīgās uzrunas pasākuma vadītāja Valentīna Magidas veica nelielu ekskursu pusgadsimta pagātnē.
Tālajā 1961. gadā Krāslavas pirmajā mūzikas mācību iestādē tika uzņemti 30 audzēkņi, turpretim tagad viņu skaits pieckāršojies. Pavisam piecos gadu desmitos Krāslavas mūzikas skolu pabeidza vairāk nekā 900 absolventu, un daudzi no viņiem savu tālāko dzīvi saistīja ar mūziku jau profesionālā līmenī. Katra jaunā cilvēka dvēselē slēpjas talants, taču nebūt ne katram izdodas atklāt to. Šo ļoti cildeno misiju veic četrpadsmit aizrautīgu pedagogu muzikantu, ko daiļskanīgāk par vārdiem uz skatuves apstiprināja jauno talantu uzstāšanās. Skatītāji sirsnīgi aplaudēja solistiem, duetiem, kvartetiem… Divos sastāvos uz jubilejas skatuves savu mākslu demonstrēja slavenais ansamblis “Krāslaviņa”.
Kad apklusa akordi, pie mikrofoniem iznāca sajūsminātie viesi. Bija daudz dāvanu — no Krāslavas novada domes, un zāle ilgi aplaudēja mēra vietniekam Aleksandram Jevtušokam, kad viņš pasniedza skolai jubilejā 1000 latu čeku. Kultūras ministrijas atzinības rakstus saņēma pedagogi Lilita Ivanova, Anatolijs Livča un Jānis Greckis, bet izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Platonova pasniedza apbalvojumus Lidijai Ungurei, Kristīnei Ļuļai, Tatjanai Griņko un Mihailam Pitrānam. Nebeidzamas ziedu tērcītes plūda no zāles — no pateicīgiem audzēkņiem, draugiem un radiem. Bija arī apsveikumi ar dziesmām. No Krāslavas pamatskolas uzstājās bērnu duets, no “Varavīksnes” skolas — trio “Tranzīts”, vēl Ritas Andrejevas vadītais ansamblis “Noktirne” no mūzikas jaunrades kolēģiem.
… Uz skatuves un zālē pastiprinājās emociju vilnis. Bez vismazākā pārspīlējuma skatītāju sajūsmu izraisīja solonumurs studentes Aigas Krutes izpildījumā. Klātesošos zālē sajūsmināja akordeonisti Raimonds Ungurs un Vadims Karņickis. Starp citu, Vadims ieradās pēc ielūguma no Viļņas, kur viņš studē Lietuvas mūzikas un teātra akadēmijā.
Svētku koncerta kulminācija bija vijolnieku uzstāšanās. Kopā ar vijoļu duetu pedagoģēm Olgu Trofimoviču un Madaru Legleri uzstājās jauniņā Zane Kurme, Rēzeknes mūzikas vidusskolas pirmā kursa studente. Komponista Berio “Baleta ainas” viņas izpildījumā ilga divpadsmit minūšu, bet vijole, kuru viņa saņēma no Prezidenta Valda Zatlera rokām, skanēja vienkārši burvīgi.
Instrumentālais ansamblis ar astoņiem saksofoniem noslēdza koncertu mažora toņkārtā. Pasaules estrādes nevīstošus hitus, sarežģītas partijas sirsnīgi un virtuozi izpildīja solisti: ģitārists Vadims Grabovskis, saksofonisti Jevģēnijs Tadello un Aiga Krute.
Koncerta pauzēs tika lasītas telegrammas ar atpakaļadresēm no Latvijas pilsētām, bet vēl no Anglijas, Īrijas, Polijas, Krievijas… Mūzika nepazīst robežu, un, kā liecina vēstures piecas slavenās desmitgades, Krāslavas mūzikas skolas talantīgajiem absolventiem atvērta visa pasaule.
Šķita, ka apsveikumiem un pateicībām nebūs gala. Kolēģus jubilārus sirsnīgi apsveica Latgales mūzikas iestāžu un mūsu novada kultūras iestāžu pārstāvji. Nosvērti, kā jau pieņemts vīriešiem, iemīļotos pedagogus sumināja Aizsardzības ministrijas orķestra muzikanti Artis Greckis, Andris Grizāns un Roberts Sauļevičs. Sevišķi sirsnīgi klātesošie zālē uzņēma muzikālo pedagoģi, 1967. gada absolventi Brigitu Kirilovu no Rīgas, neaizmirstamās Gaļinas Zaščerinskas, skolas direktores, māsu. Simboliski, ka no pateicīgajiem vecākiem greznu ziedu pušķi Olgai Greckai pasniedza Jevģēnijs Podjava, četru mūzikas skolas audzēkņu tēvs.
Nobeigumā vārdi no Ļubas Zekseres (Kaganes) telegrammas: “… Pagājis daudz gadu, taču es atceros savu pirmo skolotāju vijoles klasē Gaļinu Petunovu. Pateicos par jūsu pacietību, ļoti rūpīgo darbu un mīlestību uz mūziku, ko jūs ieaudzinājāt man. Atmiņā palikušas Tatjanas Griņko solfedžo stundas. Jūs esat labestīgs un brīnišķīgs cilvēks.
Ar patiku atceros spēli Olgas Greckas ansamblī, braucienu uz konkursu Rīgā. Tas bija interesanti un aizraujoši! Izraēlā, spēlējot alta vijoli Telavivas jauniešu simfoniskā orķestra sastāvā, mēs piecas sezonas uzstājāmies ar vieskoncertiem Vācijā, Itālijā, Francijā un Šveicē.
… Mūzika vienmēr ir kopā ar mani! Vēlreiz liels paldies!”
Tikai septiņas notis rada gadu tūkstošos pārbaudītās saskarsmes un jūtu izteiksmes valodu, kas saprotama visām planētas tautām… Bet mūzika skan… Ikdienā, svētkos, jubilejā.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru