Ekonomista un politologa Jura Paidera redzējums
“Vienotības” politiskais lēmums dramatiski palielināt elektrības tarifus ir atmodinājis parasti visai inerto Latvijas sabiedrību. Vieni jau vāc parakstus pret, citi aicina un pat pieprasa izrēķināties ar visiem “Latvenergo” vadītājiem. Pretestību izsaka arī pašvaldības, jo komunālo maksājumu parādi pārsniedz 60 miljonus latu, un elektrības tarifu kāpums tikai pasliktinās situāciju.
Par “Latvenergo” stratēģiju lemj akcionārs, kas ir Latvijas valsts. Ja valsts kā īpašniece definēs mērķi maksimāli slaukt visas mājsaimniecības ar maksimāli lieliem tarifiem, tad “Latvenergo” valde sagatavos un iesniegs tarifu projektu.
Politiska un personiska atbildība par pieņemto lēmumu ir “Vienotībai”, kas uzdeva (un neiebilst) savam ministram Artim Kamparam šādu stratēģiju īstenot. Šī ir “Vienotības” elektroreforma, un tas ir “Vienotības” inspirēts tarifu plāns.
Būsim konkrēti — tiek gatavota “Latvenergo” sadalīšana pēc “Vienotības” scenārija. Ja vēlamies personificēt, tie ir Kampara- Dombrovska tarifi un tās ir Kampara-Dombrovska reformas.
Kāpēc tik traks kāpums un tieši tagad?
Vainīgie klusē vai stāsta pilnīgas blēņas: lūk, ja necelsim tarifu par trešdaļu, tad sapūs elektrolīniju stabi un tos nevarēs nomainīt.
Stop! Tie nu gan ir salti meli! “Latvenergo” līniju atjaunošana, agregātu nomaiņa ir jāveic no amortizācijas atskaitījumiem. “Latvenergo” amortizācijas atskaitījumi ir iespaidīgi.
Savukārt tarifu palielinājums nozīmēs tikai vienu — radikālu peļņas pieaugumu. “Latvenergo” 2010. gada peļņa jau bija rekordliela. Tātad, palielinot tarifu, peļņa sasniegs nākamo rekordu.
Otra lielā problēma ir Regulators. Man un nevienam ārpus “Vienotības” un Kampara draugu loka nav vajadzīgs tāds Regulators, kas paklausīgi izpilda tikai “Vienotības” politiskā biznesa plānus enerģētikā.
Kampara kabatas Regulators sabiedrībai nav vajadzīgs. Regulators, kurš nolasa no lūpām un pārvērš savos lēmumos visas monopolistu prasības, ir konsolidējams. Lūk, kur var atrast Starptautiskā valūtas fonda pieprasīto ietaupījumu.
Kāda tad ir tarifu pieauguma jēga?
Atbilde ir vienkārša. Tie, kas iecerējuši privatizēt (nozagt) “Latvenergo”, vēlas, lai peļņa tiktu garantēta grandioza un lai uzņēmumam nebūtu sociālu funkciju. Latvija nosolījusies 2014. gadā iestāties eirozonā, un visa inflācija, lai nebojātu 2012. un 2013. gada makroekonomisko statistiku, ir jāiekrāmē 2011. gadā. Tāpēc arī elektrības tarifi jāceļ tagad, neraugoties uz krīzi un iedzīvotāju zemo maksātspēju un neraugoties uz to, ka 2010. gadā “Latvenergo” strādāja ar rekordpeļņu.
Taču mēs un ļoti daudzi esam pret šādu antilatvisku “Vienotības” politiku.
“Latvenergo” ir valsts uzņēmums. Mēs, vairāk nekā 307 000 vēlētāju, 2000. gadā no 1. līdz 30. jūnijam, parakstoties pret “Latvenergo” privatizāciju (Latvijas arodu savienības “Enerģija” likumprojekts), skaidri paudām sabiedrības nostāju. Saeima nobijās no gaidāmā re- ferenduma un vēlētāju iesniegto likumprojektu pieņēma bez satura grozījumiem.
Tikai vēlētāju paustā nostāja joprojām nav īstenota. “Latvenergo” nav noteikti sociāli un biznesa vidi atbalstoši uzdevumi. Ekonomikas ministra pārraudzībā “Latvenergo” pārtop par barotni aiz atjaunojamās enerģētikas izkārtnes nomaskētām korupcijas shēmām.”
Pārpublicēts no “Rēzeknes Vēstīm”
0 komentāru