Svētku nekad nav par daudz. Un, protams, ar vismīļākajiem un visjautrākajiem — vecā gada pavadīšanu un jaunā gada sagaidīšanu — šķirties ir sevišķi grūti. Acīmredzot uz šāda nostalģiskā viļņa plaši pazīstamā firma “Krāslava D”, kura uzvarēja veikalu skatlogu Ziemassvētku noformējuma konkursā, dāvāja mums vēl vienu oriģinālu ideju, kam, nav izslēgts, lemts kļūt par tradīciju. Un tā nemaz nebija nejaušība, ka kaimiņos uzliesmoja spožs ugunskurs: dega Ziemassvētku eglītes, kas dāvājušas bērniem un pieaugušajiem tik daudz prieka. Mēs atvadījāmies no vecā gada un sagaidījām jauno ar lielām cerībām! Visa valsts nogaidījusies stabilitāti un pārliecību par rītdienu.
Grūti noticēt, taču veikala “Kristīne” skatlogu noformējumam konditorejas ceha meistares izlietoja bezmaz piecus pudus piparkūku mīklas un saldo piedevu. Kāpēc lai šī bagātība iet zudumā? Ar triju novada deputātu — Viktorijas Vengrēvičas, Ēvalda Cauņas un Jāzepa Dobkeviča — pūlēm tapa iecere organizēt izsoli. Ne jau parasto, bet labdarības: kad cīņā par daudzu kilogramu smagajiem pasakainajiem kārumiem iesaistījās bērni, pieaugušie pārstāja uzskrullēt cenu. Mazā Beatrise kļuva par pirmo laimīgo pircēju. Pusmēness, kas nesen rotāja Jaungada pasaku, izrādījās tik smags, ka bez māmiņas palīdzības meitene nevarēja pacelt pirkumu no improvizētās letes. Našķis “Ziemassvētku vecītis” izrādījās viskārotākais, taču te dedzīgi iesaistījās cīņā dvīņubrāļi Ričards un Rihards. Izsoles vadītāju Jāzepu Dobkeviču” uz laiku “nejauši” pievīla dzirde, tāpēc gigantisko rausi dabūja otrklasnieki par simbolisku cenu — pieciem latiem.
Par pilnīgi godīgu izsoli liecina, lūk, šāds fakts. Visaugstāko cenu — desmit latus — par rūķīša namiņu atdeva Lonija Stivriņa, tā paša konditorejas ceha saimniece, kurš arī dāvāja pilsētai saldo brīnumkompozīciju aiz stikla. Kad pārdošanai tika izlikts vislielākais nekustamā īpašuma objekts — grāfu pils, cīņā iesaistījās pilsētas galvenais saimniekotājs. Ēvalda raksturs ir zināms: ja ko sadomā, tad obligāti arī izdara. Arī šoreiz firmas “Labiekārtošana K” vadītājs panāca savu, kļūstot par gandrīz desmit kilogramu smagā našķa īpašnieku, bet ar maksu viņš neskopojās.
Mežu cērt — skaidas lec. Demontējot eglītes no mīklas, bira lielas drumslas, tās piedāvāja degustēt gribētājiem. Karstā tēja (arī bezmaksas) bija īsti vietā. Bet cilvēki aizvien nāca un nāca. Raiņa ielā vienmēr ir daudz ļaužu.
Vārdu sakot, jaunie svētki izdevās, par ko īpaša pateicība Viktorijai Vengrēvičai un viņas komandai, kura sagatavoja Krāslavai divkāršu dāvanu.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru