Dagdas Romas katoļu baznīcai — 270;
Bērzgales (Aglonas dekanātā) Romas katoļu baznīcai — 270;
Bukmuižas Romas katoļu baznīcai — 260;
Borovkas Romas katoļu baznīcai — 200;
Skaistas Romas katoļu baznīcai — 90;
Krāslavas evaņģēliski-luteriskajai baznīcai — 75.
Lielākie svētki janvārī
Visu tradicionālo konfesiju kristiešiem tie ir Kunga Parādīšanās un Kunga Kristīšanas svētki. Rietumu Baznīcas kristieši tos svin dažādās dienās: katoļi — 6. janvārī un nākošajā svētdienā (šogad 9. janvārī); luterāņi — 6. un 13. janvārī. Pareizticīgie un vecticībnieki abus svētkus atzīmē vienlaicīgi — 19. janvārī.
Kunga Parādīšanās svētki, īpaši Austrumu Baznīcā, ir nozīmīgi jau kopš 4. gs. Tautā tos sauc par Triju Ķēniņu, arī par Zvaigznes dienu. Atklājoties trim Austrumu gudrajiem (ķēniņiem), Jēzus parādās tautām kā visu cilvēku Pestītājs. Trīs ķēniņi izvēlējās Dieva ceļu, Herods, kurš tīkoja nonāvēt jaundzimušo Jēzus Bērniņu, — ļaunuma ceļu. Zvaigznes diena liek mums padomāt par tām izvēlēm, kuras veicam.
Kristus Parādīšanās svētki atgādina katram no mums, ka esam aicināti liecināt par Kristu visiem, kas Viņu vēl nepazīst. Mums jāmācās no Austrumu gudrajiem atklāt ceļus, kas ved pie Jēzus. Katoļu dievnamos šajā dienā svētī krītu, ar to uz durvju stenderēm uzvelk triju Austrumu Ķēniņu vārdu pirmos burtus (+K+M+B) — zīmi, kas nes svētību un ļauj pazīt kristiešu mājokli.
Jēzus dzīve atklātībā sākās ar kristību, kuru Viņš saņēma no Jāņa Jordanas upē. Šajā notikumā Jēzus atklāja sevi kā Izraēļa Mesiju un Dieva Dēlu. Brīdī, kad Svētais Gars baloža veidā nolaidās pār Jēzu un balss no debesīm pasludināja: “Šis ir Mans mīļotais Dēls,” mums atklājās Svētā Trīsvienība. Līdz ar Jēzus kristību atvērās debesis, kas tika aizvērtas Ādama nepaklausības dēļ; un, Jēzum un Svētajam Garam nokāpjot, ūdens tika svētdarīts.
Pareizticīgo un vecticībnieku Baznīcā šajos svētkos veic lielo ūdens svētīšanu, kas atgādina, ka, iegremdējoties Jordānā, Kungs svētīja visus pasaules ūdeņus. Jēzus kristīšanas ūdens ir liela svētība (“agisma”). To lieto slimībās, ar to svētī mājokļus, dod tiem, kuri nevar pieņemt Vissvētāko Sakramentu.
Kunga Kristīšanas svētkus Baznīca cieši saista ar Jēzus Dzimšanu, uzsverot to, cik ļoti kristības sakraments ir nepieciešams katram bērnam — jau no ienākšanas brīža šajā pasaulē. Jēzus kristīšana Jordānas upē atver mums ceļu uz nemirstību. Kristības sakramentā mēs caur ūdeni un Svēto Garu tiekam ievesti jaunā dzīvē.
Pirmā kristīgā valsts
Pirmā kristīgā valsts, kura oficiāli pieņēma kristību, bija Armēnija. Tas notika 301. gadā. 314. gadā Romas ķeizars Konstantīns Lielais (288-337) izdeva likumu, ar kuru noteica kristiešiem ticības brīvību. Kristīgās ticības izplatīšanā Armēnijā lieli nopelni bija Gregoram Apgaismotājam (mir. ap 332.). Viņš ir svētais armēņu baznīcas dibinātājs un pirmais tās virsbīskaps (katolikss). Par Evaņģēlija sludināšanu armēņu karalis Tiradatess III Svēto Gregoru uz 13 gadiem ieslodzīja cietumā, bet ciešanas nespēja salauzt Svētā Gregora lielo mīlestību uz Jēzu.
Kad karalis bija smagi slims, Svētais Gregors izdziedināja valdnieku. Pateicoties tam, valdnieks ar visu ģimeni pieņēma kristīgo ticību.
Līdz mūsdienām Armēnija ir visticīgākā tauta. Armēņu Baznīcā nav Kristus dzimšanas svētku. Pēc senas tradīcijas 6. janvārī te svin trīs svētkus: Kunga Parādīšanos, Jēzus dzimšanu un Jēzus kristīšanu Jordānas upē. Armēņiem blakus Lieldienām vissvarīgākie svētki ir Jēzus Kristīšana Jordānas upē.
Apkopoja pr. A. BUDŽE
0 komentāru