Tā atrodas 7 km attālumā uz dienvidiem no Jeruzalemes. Betlēme ir visvecākā Palestīnas pilsēta, kas vairākkārt pieminēta Vecās Derības Svētajos Rakstos. Radīšanas grāmatā (35,19; 48,7) skaid-ri teikts, ka tās pirmais nosaukums bija Efrata. Lai atšķirtu no tāda paša pilsētas nosaukuma Zabulonā, Kristus dzimšanas vietu sauca par “Jūdu Betlēmi”. “Kad Jēzus ķēniņa Heroda laikā bija dzimis jūdu Betlēmē…” (Mt 2,1). To sauca arī par Dāvida pilsētu, jo šeit bija dzimis un audzis ķēniņš Dāvids (1 Ķēn 20,6; Lk 2,4; Jņ. 7,42). Šeit viņu svaidīja par ķēniņu.
Pravietis Miha VII gs. pirms Kristus pravietoja, ka Mesija piedzims Betlēmē. “Bet, tu, Betlēme — Efrata, kas esi nolikta necilā vietā starp tūkstošām Jūdas pilsētām, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Izraēlā un kura izcelsme meklējama sensenajos laikos, mūžības pirmsākumos” (Mih 5,1). Šis pravietojums piepildījās Jēzus Kristus personā. Par to raksta evaņģēlisti un Baznīcas tēvi. Jo kā teikts Evaņģēlijā, kad pēc ķeizara Augusta pavēles par tautas skaitīšanu visi gāja pierakstīties savā cilts pilsētā, “arī Jāzeps no Nācaretes pilsētas Galilejā nogāja Jūdejā, Dāvida pilsētā, kas saucās Betlēme, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, lai pierakstītos ar Mariju, savu saderināto sievu, kas bija mātes cerībās. Un te viņa dzemdēja savu pirmdzimto dēlu…” (Lk 2, 4-7).
Kristus dzimšanas vietu pirmo gadsimtu kristieši ļoti augstu vērtēja, to mīlēja, bieži apmeklēja un tieši šajā vietā lūdzās. Par to savos darbos runā slavenais apoloģēts sv. Justīns (+167), Origens (+251) un svētais Hieronīms (+420). Kristus lie-cinieki, sākot ar pirmajiem gadsimtiem, katru dienu, nedēļu, mēnesi, gadu un gadsimtu, kā nebeidzamā stafetē, citi citus no-mainot, līdz pat mū-su dienām nepārtrauktā straumē plūst uz Svēto ze-mi, apcer Kristus dzīvi, pēta vietas un apstākļus, kur tas viss norisinājās, krīt ceļos, skūpsta svētās vietas, gandara par grēkiem un lūdz svētību sev un savām ģimenēm, savām draudzēm un bīskapijām, savai zemei un tautai, Kristus Baznīcai un visai pasaulei.
Ķeizars Konstantīns Lielais un viņa māte svētā Helēna virs Kristus dzimšanas alas ap 330. gadu uzbūvēja Vissvētākās Jaunavas Marijas — Silītes baziliku. Tagad te atrodas Kristus Dzimšanas bazilika, kas, tāpat kā ķeizara Konstantīna Lielā, pirmās bazilikas būvētāja laikā, ar apaļām iesarkana marmora kolonnām sadalīta navās. Kad bazilika tika nosaukta par Kristus Dzimšanas baziliku, skaidri nav zināms. Varbūt ķeizara Justiāna Lielā vai krustnešu laikā?
Zem bazilikas prezbiterija grīdas atrodas Kristus dzimšanas kvadrātveidīgā grota, kurā ir Kristus dzimšanas Silītes altāris un zem tā uz grīdas sudraba zvaigzne, kas norāda uz Kristus dzimšanas vietu.
Tagad Betlēmē kristiešu ir nedaudz, un viņi ir nonākuši lielās grūtībās, jo Betlēmē atrodas Arafata — musulmaņu pārvaldījumā. Musulmaņi Betlēmes kristiešiem neļauj braukt uz Jeruzalemi, bet Jeruzalemes kristiešiem — iebraukt Betlēmē. Svētceļniekus viņi pieņem labprāt, jo te darbojas ekonomiskais aprēķins — ienākuma avots no tūristiem.
Pēc monsinjora O. Daļecka grāmatas “Nācarietim — 2000”
0 komentāru