Valstī, kurā nemainīga valdošā elite, sekojot Eiropas Savienības norādījumiem no augšas, bez žēlastības griež budžeta izdevumu daļu, vienkāršai tautai klājas aizvien grūtāk un grūtāk. Tā veidojies daudzu gadsim-tu garumā: jo nabadzīgāki cilvēki, jo viņi ir labestīgāki un žēlsirdīgāki.
Sirds nav akmens, un ja tev blakus valda trūkums un bezcerība, par personīgo laimi nenākas domāt.
Bezdarbs, nabadzība, posts un vientulība diemžēl kļuva par mūsu dzīves pastāvīgiem pavadoņiem. Un kā pārmetums tiem, kuri noveda Latviju līdz liktenīgajai robežai. Demokrātija — tā vispirms ir atbildība un pastāvīga mācīšanās. Par to arī piemirsuši mūsu valdības vīri, kuri pārņēmuši no Rietumiem “pašu galveno” — augstas algas sev un saviem sabiedrotajiem. Turpretim mums neatliek nekas cits, kā paļauties uz saviem spēkiem.
Latvijas Sarkanā Krusta atdzimšana mūsu rajonā saistīta ar Olgas Muštavinskas vārdu. Soli pa solim izdevās ne tikai reanimēt vietējo nodaļu darbu, bet arī noregulēt lietišķu sadarbību ar ārzemju partneriem. Labdarības organizācijas galvenā problēma — pastāvīgs naudas līdzekļu trūkums. Krāslavas, Dagdas un Aglonas novada LSK komitejas darbam vērīgi seko draugi no Norvēģijas. Realizēts ne mazums kopīgo projektu, bet pirms Jaunā gada ārzemju sponsori sagatavoja mūsu brīvprātīgajiem negaidītu dāvanu — pateicības pasākumu. Tā arī notika pirmā balle tiem, kuri dzīvo zem žēlsirdības zvaigznes, bet citu cilvēku sāpes uztver kā savas personīgās. Tas, ko tu dod citiem, ir tavs!
Kultūras nama svētku zālē, kā saka, ābolam nebija kur nokrist. Krāslavas rajona paplašinātais modelis ar klāt nākušo Aglonu. Bet tie bija 33 strādājošo no- daļu vairākuma pārstāvji, kopumā 125 gaidītie viesi. Pilnīgi saprotams, ka pie Ziemassvētku eglītes neskanēja kvēlas runas, netika nosaukti aizejošā 2010. gada iespaidīgi skaitļi. Labie darbi tiek darīti klusumā, tie necieš plātīšanos un reklāmu. Latvijas Sarkanā Krusta prezidents Valdis Nagobads pasniedza atzinības rakstus labākiem no labākajiem, un es nemaz netaisos nosaukt viņu vārdus. Tālāk sekoja vienlaidu improvizācija un apmaiņa ar komplimentiem, kad jau pārstāvji no vietām pauda sirsnīgu pateicību komitejai izpilddirektores Sandras Molotokas personā — par sekmīgu sadarbību žēlsirdības druvā.
Pa pusei oficiālā daļa, pārpilna ar patiesām emocijām, noritēja uz koncerta fona. Par īstu kamertoni kļuva divu trio — “Tranzīts” un Aleksandrovas speciālās internātskolas ansambļa — uzstāšanās. Sirsnīgas dziesmas brīvprātīgajiem dāvāja ansamblis “Ivuška”, bet katrs deju kolektīva “Mežrozīte” uznāciens uz skatuves tika uzņemts ar draudzīgiem aplausiem. Pateicības pasākuma vadītāja Marija Micķeviča spīdoši izpildīja godpilno uzdevumu.
Kāda var būt balle bez muzikantiem, bet Jaungada sagaidīšana bez Ziemassvētku vecīša un riņķadanča! Tas viss bija, jautrība sita augstu vilni. Par patīkamu pārsteigumu kļuva LSK Rēzeknes komitejas apsveikums, kuru teica izpilddirektore Gunta Krukovska. Īpašas uzma- nības glaimoti, daudzi pateicības pasākuma viesi gāja pie mikrofoniem ar ziediem, apsveikumiem, Jaungada vēlē- jumiem un pateicības vārdiem norvēģu draugiem no “Nord-Trondelag”.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru