Ziemassvētku tirdziņš mūsu pilsētā — jauna un vērtīga lieta. Pašlaik tādi tiek rīkoti visā Latvijā, bet vai mēs esam sliktāki?
Piektdien, pēc ielūguma apmeklējis kultūras namu, es biju patīkami pārsteigts: tirgus rindas aizņēma ne tikai divas foajē, bet arī visu plašo zāli, kas bija izrotāta kā Jaungada svētkos. Un mani pārņēma tāda sajūta, it kā Krāslavas rajons ne tikai sa- glabājies, bet vēl papildinājies ar Aglonu, kur cep tik garšīgu un smaržīgu maizi.
Atklājot ziemas gadatirgu, novada domes deputāts Viktors Moisejs precīzi norādīja, ka radošums apvieno cilvēkus. Katrs īsta meistara darbs ir viņa dvēseles sasildīts, kas arī padara dāvanu ekskluzīvu. Turpretim mēs pēdējā laikā esam noguruši no lēto plašā patēriņa preču vienveidības un īstas haltūras. Šā iemesla dēļ sirdij dārgas dāvanas meklējumi kļūst par sarežģītu uzdevumu, kuru arī centās atrisināt tirdziņa organizētāji.
Protams, es uzskatīju par savu pienākumu apmeklēt gadatirgu arī sestdien, tieši tajā laikā, kad tur uzstājās ķekatnieki no Izvaltas. Vārdu sakot, bija viss: gan maize, gan skati, tikai īgnie krāslavieši uz aicinājumu neatbildēja ar masveida ierašanos. Tirdzniecība nebija īpaši rosīga, vidusmēra līmenī. Iecere izdevās, bija izvēle, tikai pirmajā foajē, kur tika piedāvātas plašā patēriņa preces, biežāk žvadzēja monētas. Otrajā komerczālē veiksmīgi ritēja gan degustācija, gan realizācija. Zemnieku saimniecība “Kurmīši” vārīja savu smaržīgo zāļu tēju. Dagdas firma “Papardes zieds” pārsteidza apmeklētājus ar Latgales simbolu — pildītu līdaku un vēl ar neparastām ruletēm. SIA “Krāslava D” piedāvāju plašu maizes izstrādājumu klāstu un dāvanu komplektus. Bet vēl Krāslavas jaunumu — neparasta dizaina sālītus gurķīšus.
Neviļus pakavējos pie firmas IK “M. Dorožko” letes. Patīkami uzzināt, ka Krāslavā parādījusies mājas konditoreja, ar ko es arī apsveicu Marinu un Agitu, no kurām gardās preces visu laiku pirka pieaugušie un bērni. Tajā pašā telpā bērni drūzmējās pie darbnīcas, kuras darinājumus demonstrēja bērnu un jauniešu centrs.
Lielajā zālē notika laikraksta “Ezerzeme” aprakstu un reportāžu varoņu darbu īsta prezentācija. Visas pazīstamas sejas! Lūk, ZS “Zemeņus krasti” saimniece Anita Reščenko pierasti reklamē pirts rituāla atribūtus. Viņai palīdz meitiņas Amanda un Patrīcija, kuras uzaicināja mani apmeklēt jauno tūristu taku, kur tiek iepazīstināts ar kokiem. Saltā ziema un karstā pirtiņa ir katra veselīgā dzīves veida cienītāja sapnis. Meistari no Indras piedāvāja pirts izkārtnes, bet keramiķis Valdis Grebežs — draiska satura panno mazgāšanas iestāžu sienu rotāšanai, kas ar gadiem kļuvušas par iemīļotu atpūtas vietu daudziem parasto privāto māju, lepno villu un vasarnīcu īpašniekiem.
Valdis un Olga Pauliņi saistīja pircēju uzmanību ne tikai ar plašo melnās keramikas klāstu. Viņi cienāja apmeklētājus ar pelēkajiem zirņiem, kas rosināja ēstgribu, šoreiz bez škvarciņām — kā nekā gavēnis. Linšķiedras darinājumus demonstrēja Krāslava un Skaista, bet Indra izlika apskatei un pārdošanai austus, adītus un citus izstrādājumus plašā sortimentā. Svariņi pārsteidza gadatirgus apmeklētājus ar oriģināliem suvenīriem, kas izšūti ar “dārgakmeņiem”, t.i., pērlītēm. Runājot atklāti, rindas pēc Ziemassvētku dāvanām es nemanīju, pašlaik cilvēkiem nav liekas naudas, visus skārusi krīze.
Svarīgs ir kas cits: Ziemassvētku gadatirgus — tā vēl ir kontaktēšanās vieta, bet nelielajā pilsētiņā vairākums pazīst cits citu. Ārā decembra salā ilgi neparunāsi, bet viesmīlīgajā kultūras iestādē — cik vien sirds kāro.
Sagaidot Jauno gadu, katrs no mums sapņo par labāko. Lai piepildās visapslēptākās cerības!
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru