Pētīsim radurakstus!

Pēdējos gados dzimtas vēstures pētniekiem ir pavērušās lielākas iespējas apzināt savus radurakstus un veidot tā saukto dzimtas koku. Pirms dažiem gadiem Latvijas Valsts vēstures arhīvs sāka projektu “Raduraksti”. Tā mērķis ir paplašināt dokumentārā mantojuma pieejamību, lai sekmētu iedzīvotāju identitātes un dzimtu vēstures pētniecības iespējas, kā arī lai no- drošinātu dokumentu oriģinālu saglabāšanu, izveidojot mūsdienām atbilstošu dokumentu drošības un izmantošanas fondu. Jau vairākus gadus pieejama virtuāla arhīva lasītava. Interesenti bez maksas var veikt savas dzimtas vēstures izpēti jebkur, kur pieejams internets. Jums tikai jāreģistrējas: www.lvva-raduraksti.lv un jāatver interesējošā sadaļa.

Pašlaik “Radurakstos” publicētas Latvijas evaņģēliski luterisko, Romas katoļu, pareizticīgo, baptistu, reformātu, uniātu, vecticībnieku un Mozus ticīgo metriku grāmatas līdz 1905. gadam, 1897. gada 1.Viskrievijas tautas skaitīšanas dokumenti (iedzīvotāju saraksti). Sākta arī dvēseļu revīziju sarakstu ievietošana.

Publiski izskanējusī informācija liecina, ka ekonomiskās krīzes dēļ arī arhīviem ir samazināts finansējums un digitalizācijas darbi nevirzās uz priekšu tik ātri, kā daudzi interesenti vēlētos. Tamdēļ domubiedru grupa, balstoties tikai uz savu entuziasmu, pašlaik, izmantojot “Radurakstos” pieejamos materiālus, ir sākusi apkopot ierakstus pa draudzēm. Darba mērķis — ne tikai sekmēt savas dzimtas izpēti, bet sabiedriskā kārtā apkopot ikvienam pieejamu informāciju par konkrētā draudzē dzimušajiem, kas būs sakārtota gan pēc uzvārda, gan dzimšanas gada. Informācija tiek veidota Exel formātā un pamazām tiek publicēta šeit: www.ciltskoki.lv. Plašāk par šo ieceri var lasīt www.draugiem.lv, domubiedru grupā “Ciltskoka veidošana — dzimtas sakņu meklēšana”.

Visas šis aktivitātes ir brīvprātīgas un noris bez jebkāda finansējuma, bet tie, kam šādas lietas interesē, aicināti pievienoties. Pašlaik tiek apkopotas ziņas par daudzām Kurzemes un Vidzemes draudzēm, mazāk ir interesentu no Zemgales un Latgales. Jāuzsver, ka darbs ir diezgan sarežģīts, ieraksti baznīcu grāmatās ir vācu, krievu vai poļu, bet senākajās — pat latīņu valodā, arī rokraksti ne vienmēr salasāmi. Tomēr, mazliet “piešaujoties”, tā lieta aiziet, jo metriku ieraksti ir veidoti pēc vienādas shēmas. Jāņem vērā arī, ka ne visām draudzēm ir saglabājušies ieraksti pilnībā — kādu gadu var trūkt. Senākie ieraksti ir no 17. gs. otrās puses.

P. S. Ja ir kādas neskaidrības vai jautājumi, var rakstīt uz e-pastu: [email protected].

Sagatavoja Jānis APĪNIS