Lasītāji raksta

God. “Ezerzemes” redakcija!

Es, Viktors Spila no Bērziņu pagasta, gribu dalīties atmiņās — par Atmodu, Tautas fronti, barikādēm un 20 nodzīvotiem brīvībā gadiem.

Sākšu ar to, ka 1989. gadā agrā pavasarī uzdrīkstējos pieprasīt īpašumā un lietošanā zemi, man tas izdevās, jau aprīlī es rajonā biju pirmajā desmitniekā un noformēju tiesības tā saucamajā “Breša” zemnieku saimniecībā “Vārpa”, bija oficiāls dokuments — apliecība ar Krāslavas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja J. Kirjušina parakstu un zīmogu. Ar šo dokumentu — apliecību — man bija plaši pavērtas durvis rajona pašvaldībās, ciema padomē un sovhoza birokrātu kabinetos. Jau maija mēnesī tiku pie jauna T-40 traktora, vēlāk divu mēnešu laikā pie visa lauksaimniecības inventāra, sāku būvēt kūti, iepirku lopus — govis, cūkas, un viss notika.

Tajā pašā laikā aktīvi iesaistījos Tautas frontē, tā kā jau biju oficiāli zemnieks un bieži vajadzēja braukt uz Krāslavu uz konsultācijām — mācībām par lauksaimniecību, kuru vadīja korekta un kārtīga kundze — Tatjana Sotņikova, bet celtniecības jautājumos D. Pārpucis. Un es iestājos Krāslavas Tautas frontes nodaļā, kuru vadīja D. Dilba, E. Muskars, J. Aprups. Krāslavā dzīvoja brālis Antons Spila, arī tautfrontietis. Loģiski, varēju iestāties Dagdā, bet tur valdīja nesaprašana, nesaskaņa, visi gribēja būt līderi, ceļinieki (16. ceļu pārvalde) Kokina vadībā, elektriķiem sava grupa un bija spēcīga komanda “Brīvība” Ā. Ločmeļa vadībā, un man tas nebija pieņemams. Man, kā jau lauku cilvēkam, bija uzdevums vairāk iesaistīt cilvēkus, lai pieprasa zemi, un notiek laba sadarbība Svariņu pagastā ar cilvēkiem. A. Bleidelis, A. Rubins, Ž. Račko, viņi arī kļuva zemnieki, aktīvi neatkarības atbalstītāji. 1990. gadā vācu parakstus referendumam Svariņu un Bērziņu pagastā. Visādi gāja, daudzi labprāt parakstījās, citi kategoriski atteicās, bija tādi, kuri solīja Sibīriju. Pēc tam vēlēšanās biju novērotājs ar Krāslavas rajona Tautas frontes mandātu Bērziņu vēlēšanu iecirknī; pretī stāvēja komunistu novērotājs, sovhoza partorgs, nekas izturējām un uzvarējām. Un, atceroties visus šos nodzīvotos 20 gadus, varu droši teikt, ka man paveicās, bija blakus un apkārt daudz labu cilvēku, gribu sevišķi atcerēties ar labiem vārdiem bijušo Svariņu pagastā sovhoza “Voshod” direktoru D. Golubu, grāmatvedi un jau diemžēl aizsaulē aizgājušo Pēteri Tjarvi. Un neko nenožēloju, uzbūvēju māju, saimniecības ēkas. Zeme, mežs īpašumā, žēl, ātri pagāja gadi, abi ar sievu esam pensijā. Tā sanāca, ka manu iesākto darbu nav kam turpināt, lauki paliek tukši.

Viktors SPILA