Svētdien, 3. oktobrī, plkst. 12.30 Dagdas katoļu baznīcas jaunajā draudzes mājā tiks atklāta izstāde “Dagdas novada vēsture”. Pirms tam baznīcā notiks dievkalpojums, pēc kura ļaudis aicināti pulcēties uz izstāžu zāles iesvētīšanu un koncertu.
Plašā izstāde “Dagdas novada vēsture” tapusi, pateicoties daudzu cilvēku līdzdalībai un atbalstam, bet tās pamatus ielika Dagdas novadpētnieks Aivars Arnicāns, kurš Dagdas novada vēstures apzināšanai veltījis jau piecus mūža gadus. Veicot izpētes darbu, viņam radās iecere par Dagdas novada muzeja izveidošanu. Tad Aivars, kuram ir uzņēmējdarbības vadītāja izglītība, kopā ar vēsturnieci Annu Reiniku nodibināja Dagdas novadpētniecības biedrību “Patria” (no latīņu valodas — Tēvija, Tēvzeme) ar mērķi veikt Dagdas novada, Latgales vēstures notikumu, personību darbības izpēti, sekmēt Dagdas novada, Latgales reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un sociāli ekonomisko attīstību, tāpat apzināt Latgales amatniecības vēsturi, tradīcijas un tūrisma veicināšanu. “Patria” vadību uzņēmās Aivars, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Biedrības krustēvs ir Dagdas Vissvētās Romas katoļu baznīcas dekāns Pāvels Odiņš.
Sākotnēji Aivaram bija iecere veidot senu fotogrāfiju izstādi Dagdas baznīcā, kuru dekāns atbalstīja. Kad tapa skaidrs, ka baznīcas telpās izstādi izvietot nevarēs, to tika nolemts rīkot jaunās Dagdas katoļu draudzes mājā. Tā kā projekts “Hilzena nams” nav pabeigts, biedrība “Patria” uzņēmās veikt izstāžu zāles sakārtošanu. Pieaicinot brīvprātīgos palīgus, saņemot uzņēmēju atbalstu un veicot remontdarbus, telpas pama- zām ieguva pašreizējo izskatu. Kopumā tas bija četru mēnešu darbs, seno fotogrāfiju izstādes iecere pārvērtās muzeja veidošanā. Tajā būs čet-ras izstāžu zāles, kurās tiks vēstīts par Dagdas baznīcu, par seno Dagdas pagasta pašvaldību, par visām nozarēm novadā: mājsaimniecību, tirdzniecību, zvejniecību, un citām senām tradīcijām. Izstādes centrālais eksponāts ir aptuveni 150 gadus veca laiva (dubica), kas saņemta no Aulejas puses.
Paldies atbalstītājiem
Kā jau sākumā tika minēts, izstāde kļuva iespējama, pateicoties daudzu cilvēku atbalstam. Dagdas katoļu baznīcas draudze un dekāns Pāvels Odiņš biedrībai “Patria” piešķīra telpas, atbalstīja izstāžu zāles veidošanas ieceri un Dagdas novada muzeja veidošanas sākumu. Dagdas mākslinieks Jans Bartkevičs uzgleznoja lielu gleznu ar Dagdas ainavu ezera krastā un rudens zeltītu linu lauku priekšplānā. Izstādes noformējumu veido mākslinieki – noformētāji Aina un Andrejs Kumačevi, fotogrāfiju un dokumentu infor-matīvo apstrādi veic Jūlija Agejeva. Tāpat palīdzību sniedza pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”, SIA “Māra- N”, Dagdas arodvidusskola, Dagdas vidusskola, SIA ”Ledinki”, SIA “Mig- R”, z/s ”Stivriņi’, SIA “Laki-Z”, IK ”Rutka”, ziedu veikals “Kalateja”, ziedu veikals Limarkse, Nellija Livčāne, kura ir izstrādājusi biedrībai projektu un top vēl viens, iedzīvotāji Aliks Bronka, Valentīns Bogdanovs, Jevģēnijs Čapkevičs, Genādijs Ždanovičs, Slaviks Apletunovs. Ļoti daudzi citi Dagdas iedzīvotāji dāvināja biedrības veidotajai izstādei senas mantas. Atklāšanas pasākumu atbalsta Dagdas tautas nams.
Dagdas novadpētniecības biedrības “Patria” priekšsēdētājs Aivars Arnicāns saņēmis konceptuālu atbalstu arī no Dagdas novada domes un tās vadības: priekšsēdētāja Viktora Stikuta, vietniecēm Janīnas Tukišas un Sandras Viškures. Pieņemts lēmums piešķirt biedrībai “Patria” Ls 100 izstāžu zāles noformēšanas darbiem.
— Aivar! Šī izstāde ir jūsu piecu gadu novadpētniecības izpētes galarezultāts. Bet ar ko viss sākās, kā pievērsāties novadpētniecībai?
— Sākās ar veca gludekļa tīrīšanu. Kā parasti tas notiek, vienudien cilvēks izdomā ieviest kārtību savās mantās. Kad visu izvelc saulītē, pēkšņi saproti, ka ir daudz ko rādīt citiem. Laika gaitā man iekrājās daudz senu fotogrāfiju, aizgāju pie dekāna Pāvela Odiņa. Sacīju, ka gadiem ilgi Dagdā un baznīcā nekas nemainās, cilvēki brauc projām, paliek galvenokārt večiņas, jaunatne atnāk uz svētkiem. Uztaisām kaut ko interesantu, piesaistām cilvēkus. Sākotnēji vienojāmies rīkot fotoizstādi par baznīcu, kad ieklājām grīdu un ierīkojām gaismu, kad sāka nākt cilvēki un dāvināt senas lietas, sapratām, ka vajag rīkot plašāku izstādi. Tā kā Dagdā nav ne vēstures muzeja, ne kā cita, kur varētu uzzināt pilsētas un novada vēsturi, nolēmām — taisām muzeju. PI “Pilsētsaimniecība” vadība iedeva man cilvēkus, četrus mēnešus šeit strādājām, klājām grīdas un darījām viskautko citu. Esmu pārliecināts, ka šurp nāks cilvēki, brauks tūristi, iegūs gan baznīca, gan attīstīsies visa pilsēta. Izstāde kalpos par pamatu Dagdas novada muzeja izveidei, kuru papildinās paši novadnieki, piedāvājot viņu īpašumā esošās senlietas. Ar savu ideju es biju Rīgā Kultūras ministrijā, muzejos, arī Krāslavas muzejs man daudz palīdzējis.
— Ir četras izstāžu zāles. Lūdzu, sniedziet nelielu ieskatu katrā.
— Pirmajā zālē nokļūstam uzreiz, pārkāpjot ieejas durvju slieksnim. Vispirms ir lauku sētas ainava — vienā pusē liela glezna, kur savijas tagadne, pagātne un nākotne, otrā pusē — žogs. Pretī mums paveras skats uz dzīvojamo istabu. Ķieģeļu sienas apvilkām ar audumu, logi ir īsti, veclaiku, kas savulaik ir izņemti no baznīckunga mājas. Aiz logiem ir doma uzgleznot ainavu, radot ilūziju, ka aiz tiem nav sienas. Inta Viļuma solīja atnest muzejam senlatviešu Latgales tautas tērpus (sieviešu): goda drānas tiks izstādītas istabā uz manekena, darba apģērbs — uz šūšanas stenda.
Otrajā zālē ir plašs mājsaimniecības priekšmetu un fotogrāfiju klāsts. Praktiski šodien mēs atrodamies ebreju veikalu vietā. Zālē būs baznīcas stends, šūšanas stends, linu pārstrādes stends. Te apskatāmi arī daudzi mājamatniecības rīki, zāģi, ēveles, vienkārša sviesta ķērne un centrifūga, kas bija sastopama tikai bagātās mājās. Apskatāmas stikla pudeles ar interesantu etiķeti, uz kuras rakstīts: valsts degvīns, 1937. gads, 0,5 litri, Ls 1,60, ieskaitot kultūras ceļu un invalīdu fondu nodokļus. Līdzīga etiķete ir pudelei, kurā tirgots valsts spirts. Zālē esam izveidojuši ticamu krāsns imitāciju, šeit apskatāma iespaidīga koka muca, kuru ar grūtībām var pacelt divatā.
Baznīcas stendā var redzēt, kāda savulaik izskatījās mūķeņu māja, kur padomju gados uzbūvēts kinoteātris, kāda izskatījās Dagdas baznīca agrāk ar koka žogu un lukturiem, ar viļņotu barjeru, nevis līdzenu, kā tagad.
Reiz man gadījās ar vienu sievieti braukt darba darīšanās, viņa pateica, ka 70. gados apmeklējusi valsts ugunsdzēsības muzeju un atcerējās, ka tur redzējusi fotogrāfiju, kurā Dagda nopostīta pēc ugunsgrēka. Atradu internetā koordinātes, telefona klausuli pacēla direktora vietniece, kura, izrādās, dzimusi Skaistā. Tā es bez problēmām sadabūju tās fotogrāfijas kopiju, kuru uzņēmis Dagdas fotogrāfs Titums. Te ir arī daudzas citas interesantas fotogrāfijas par Dagdu.
Atradu senu muižnieka Kazimira Buiņicka dokumentu par zemes pārdošanu 1884. gadā, uz ku- ra bija uzspiests zīmogs ar uzrakstu “Pečatj Dagdzenskogo dvorovogo upravlenija”. Tajā skaidri redzams, ka Dagdas ģerbonis īstenībā ir ezers, balts gulbis un kronis, nevis tagadējais ar Feniksa attēlu. Kad sprieda par novada ģerboni, es par to neiedomājos, bet tagad ir par vēlu kaut ko mainīt. Kad nosūtīju savu piedāvājumu, tad process jau bija aizgājis pārāk tālu, es nolēmu šo ģerboni iestrādāt biedrības zīmogā, turklāt ar īsto šriftu. Šī ir eksponātiem bagātākā zālē, te būs daudz ko pētīt.
Trešā zāle plānota kā rija, te ir rokas dzirnavas graudu malšanai, divi seni kandžas aparāti, fotoattēls, kurā redzams kandžas dzīšanas process, kaut kur mežā slēpjoties. Ir kalēja lakta, līgavas futers, kuram bija jābūt pilnam ar galdautiem, palagiem un visu citu, kas jaunajai sievai nāca pūrā. Speciāls ormanis futeru veda uz līgavas jaunajām mājām.
Ceturtā zāle plānota kā pagasta sekretāra istaba Ulmaņa laikos. Te atradīsies arī senas fotogrāfijas par pagasta dzīvi: apriņķa mērs 1936. gadā, tiesnesis, deputātu korpuss, mežziņi, skolas. Apskatāma veca literatūra, dokumenti, svečturis, tintnīca. Vēl būs stūrītis par izciliem mūsu novadniekiem, kuri vairs nav starp dzīvajiem. Mūsu rīcībā ir skolotājas Valentīnas Ivanovskas fotogrāfija un dienasgrāmata, ko viņa rakstīja daudzus gadus. To muzejam no- deva viņas krustdēls. Būs arī par citiem cilvēkiem, kuri atstājuši neizdzēšamas pēdas novada attīstībā, piemēram, Vilmārs Geikins, kurš pacēla sarkanbaltsarkano karogu, Jānis Prikņa, kurš stāvēja pie Atmodas šūpuļa Dagdā.
Ārpus telpām pie topošā muzeja izstādīsim senlaiku ratus, traktoru, zviedru arklu un arfu. Katrs pagasts varēs braukt ar savu piedāvājumu, šeit varēs lasīt lekcijas, mācīt vēsturi skolēniem daudz interesantāk nekā tagad. Vēl pirms atklāšanas šeit jau pabijuši cilvēki no Liepājas, Rīgas, Bauskas, visus interesē Dagdas vēsture. Tā ir mana dāvana Dagdas novada iedzīvotājiem!
— Paldies par interviju!
Juris ROGA
0 komentāru