Ar Kristus Pārveidošanās svētku atzīmēšanu baznīca svinīgi atzīst un slavina Dievības un cilvēcības savienojumu Kristus personā. Lai atbalstītu ticību savos mācekļos, kad tie redzēs Viņa ciešanas, Jēzus Kristus parādīja viņiem Savu dievišķo slavu.
Neilgi pirms Krustā sišanas Jēzus Kristus paņēma trīs no Saviem tuvākajiem mācekļiem — Pēteru, Jēkabu un Jāni — un kopā ar viņiem naktī uzkāpa augstā kalnā lūgt Dievu. Tas bija Favoras kalns — no pakājes līdz virsotnei pārklāts ar bagātīgu augu segu. Kamēr Pestītājs lūdza Dievu, nogurušie mācekļi aizmiga. Bet kad pamodās, ieraudzīja, ka Jēzus Kristus ir pārveidojies: Viņa seja staroja gluži kā saule, bet Viņa drēbes kļuva baltākas par sniegu un spīguļoja kā sniegs. Tajā laikā mācekļi ieraudzīja blakus Jēzum Kristus praviešus Moiseju un Eliju, kuri runāja ar Viņu.
Neparasts prieks pārņēma mācekļu sirdis. Bet kad viņi ieraudzīja, ka Moisejs un Elija aiziet no Jēzus Kristus, tad Pēteris iesaucās: “Ak, Kungs! Cik labi mums ir būt te, ja gribi, mēs te ierīkosim trīs pajumtes (tas ir, teltis) — Tev, Moisejam un Elijam.”
Kad viņš to pateica, virs apustuļiem parādījās gaišs mākonis, un viņi sadzirdēja Dieva Tēva balsi: “Tas ir Mans mīļais Dēls, kurā ir mana labvēlība. Klausieties Viņu!” Mācekļi bailēs nokrita zemē. Jēzus Kristus pienāca viņiem klāt un sacīja: “Celieties, nebaidieties.” Tad mācekļi piecēlās un ieraudzīja Jēzu Kristu Viņa parastajā izskatā. Kad viņi vēlāk nokāpa no kalna, Kristus pavēlēja nevienam nestāstīt par to, ko viņi tagad redzēja, līdz tam laikam, kamēr Viņš augšāmcelsies no mirušajiem.
Pārveidošanās — tā ir Dieva valstības vizuāla parādīšanās virs zemes. Favorā apustuļi ieraudzīja Kristus Dievišķīgo pārveidošanos, Viņa diženumu un slavu. Pestītāja seja atgādināja zibens gaismu, apģērbs bija balts kā sniegs. Viņš stāvēja, starojuma apņemts, kā saule ar saviem stariem. Trīs apustuļi pārdzīvoja Dievišķās gaismas parādīšanos kā ne ar ko nesalīdzināmu prieku. Šķita, ka apstājies laiks. Pārsteigtie apustuļi nokrita zemē. Parādība beidzās. Kopā ar Jēzu Kristu viņi nokāpa no kalna un rīta pusē atgriezās Kapernaumā.
Kāds ir kristietības noslēpums? Tas piesaista cilvēkus nevis ar izsmalcinātu un rafinētu intelektu, nevis ar oratoru spīdošu daiļrunību, nevis ar savu rituālu ārējo skaistumu. Kristietība pavēra cilvēka dvēselei jaunu pasauli, mūžības pasauli, Dievišķās gaismas pasauli, to, ko nevarēja dot visas reliģijas un filozofijas sistēmas. Pārveidošanās dziļā pamācošā jēga apslēpta atsevišķos tās simbolos. Kalna Augstums pēc svētā Feofilakta skaidrojuma nozīmē gara diženumu pār pasaulīgiem priekiem, bez kā nav iespējama debess vērošana. Pats Kalns apzīmē divu varoņdarbu — domas par Dievu un darba tikuma — nepieciešamību, bez kā nav iespējams uzkāpt augstienē: domas par Dievu apskaidro prātu, turpretim darbs veicina pazemību. Kalns norāda arī uz vientulību un klusumu, kas labvēlīgi noskaņo uz lūgšanu. Daudznozīmīgs ir arī tas, kā Jēzus Kristus izvēlējās vietu, kur notika Pārveidošanās, jo Favora ebreju valodā nozīmē “skaidrības un gaismas pils”.
Ja par Svētīgo Uguni pie Kristus kapa zina daudzi, tad par brīnišķīgām blāzmām uz Favoras Kristus Pārveidošanās svētkos zināms ne tik plaši. Turklāt te notiek tas pats, kas notiek Augšāmcelšanās baznīcā pirms pašas Uguns parādīšanās. Pār Favoru nolaižas mākonis, kur plaiksnī blāzma, kuru pēc tam var vērot pareizticīgo dievnamā, it sevišķi pie altāra un pašā altārī. Katoļu baznīca, kas arī atrodas Favorā, nekas tāds nekad netika novērots. Kādu reizi divi neticīgi strādnieki strādāja dievnamā un, blāzmas pārsteigti, izskrēja bāli, trīcēdami: “Mēs… nupat kā… redzējām Dievu !”
Kristus Pārveidošanās svētki tiek attiecināti 12 vislielākajiem pareizticīgo svētkiem. Tautā šo dienu dēvē par Otriem Pestītāja svētkiem. Tie ir tradicionālie ražas svētki. Baznīcās tiek svētīti zemes augļi — āboli, bumbieri, plūmes. Vispopulārākie un visgodājamākie ir āboli: ne jau velti pastāv arī trešais svētku nosaukums — Ābolu svētki.
0 komentāru