Varnaviču atpūtas un kultūras pakalpojumu centrā 11. oktobrī notika diskusiju cikla “Politiskā virtuve” otrā tikšanās no trim. Kaplavas pagasta bijusī skolas ēka, kas tagad ir atpūtas un kultūras pakalpojumu centrs “Varnaviči” kā diskusiju vieta nebija izvēlēta nejauši. Varnaviču ciems atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Šis ir tālākais apdzīvotais ciems otrpus Daugavai – Sēlijas reģionā. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Varnaviču ciemā 2024. gada sākumā dzīvoja tikai 24 iedzīvotāji (11 vīrieši un 13 sievietes).
Vietējie iedzīvotāji un “Politiskās virtuves” diskusijas dalībnieki tika aicināti uz Varnavičiem, lai runātu par situāciju pie Eiropas Savienības ārējās robežas, par pilsoniskās sabiedrības un identitātes izaicinājumiem. Diskusiju vadīja kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” sabiedrisko attiecību un tūrisma speciālists Jānis Dzimtais.
Pie diskusiju galda sēdās dažādu jomu eksperti: Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, Kaplavas pagasta uzņēmēja, zirgu sētas “Klajumi” saimniece Ilze Stabulniece un Zane Ločmele, biedrības “Krāslavas rajona partnerība” LEADER pieejas administratīvā vadītāja un Krāslavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.
Jānis Dzimtais
Mazākumtautību valodas lietošana un nepietiekamas valsts valodas zināšanas ietekmē vietējās sabiedrības līdzdalību demokrātijas veidošanā. Ar jautājumu par valodas lomu sabiedrības saliedēšanā Jānis Dzimtais vērsās pie ekspertiem, kuri atbildēja, ka iedzīvotāju aktivitāte nav atkarīga no valodas, bet gan no vēlmes kaut ko darīt priekš savas kopienas. Kā uzsvēra Zane Ločmele, kad cilvēki vēršas pie viņas pēc informācijas, viņa vienmēr ir gatava atbildēt jebkurā viņai zināmā valodā. “Katrā ziņā nevaram atteikt iedzīvotājam tikai valsts valodas nezināšanas dēļ. Taču katra iedzīvotāja pienākums ir darīt pašam. Jo īpaši, lai apgūtu valsts valodu.” Savukārt Ilzi Stabulnieci kā uzņēmēju valodas dažādība ikdienā neapgrūtina. Sniedze Sproģe sacīja, ka Rīgai un Austrumu pierobežas reģionam sabiedrības saliedēšanas uzdevums ir aktuālāks nekā citos Latvijas reģionos.
Diskusijas gaitā tika pārrunāti arī citi jautājumi, kas saistīti ar vietējo kopienu aktivitāti un iedzīvotāju lomu valsts drošībā. Piemēram, eksperti atzīmēja, ka jo retāks iedzīvotāju blīvums teritorijā, jo nedrošāka ir vide. Ļoti svarīgs ir fakts, ka starp ministrijām un valsts iedzīvotājiem nenotiek abpusēja komunikācija. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs kā piemēru minēja Rēzeknes novadā nokritušo bezpilota lidaparāta gadījumu, par ko viņš kā pašvaldības vadītājs uzzinājis nevis no atbildīgajiem drošības dienestiem, bet no ziņām. Viņš secināja, ka šī situācija ir rādītājs, ka ierēdņiem savā starpā praktiski nav kontaktu un viņi nevar vienoties pat par diezgan vienkāršām lietām. Nemaz nerunājot par to, ka dažās situācijās kavēšanās vienkārši nav pieņemama un ir nepieciešams ātri reaģēt uz notikušo.
Kopumā pēc diskusijas radās iespaids, ka atsevišķos pagastos vietējo kopienu iedzīvotāji ir visai pasīvi, tikai retais ir gatavs uzņemties iniciatīvu un darboties sabiedrības labā. Daudzi cilvēki nesaprot, kāpēc ir komunikācijas trūkums starp amatpersonām un sabiedrību, bet prakse rāda, ka uz diskusiju Varnavičos nebija ieradies neviens no ciema vietējiem iedzīvotājiem. Komunikācija izveidojas produktīva tikai tad, ja abas puses izrāda ieinteresētību viena par otru.
Trešā, noslēdzošā diskusiju cikla tikšanās būs Bebrenē 18.oktobrī, kurā tiks runāts par Sēlijas reģiona tēlu un tā veidotājiem valsts līmenī – būs iespēja izvērtēt Sēlijas tēla pozitīvās pārmaiņas, kas pēdējo piecu gadu laikā notikušas tieši pateicoties pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Natālijas VECELES foto
0 komentāru