Šo jautājumu pirms gadiem desmit pēc kādas svētās Mises Dagdā delikāti uzdeva man ļoti tuvam cilvēkam, tagad jau mūžībā aizgājušajai māmuļai, kurai bija ieradums Svēto Rakstu lasīšanas laikā lūgties rožukroni. “Man, meitiņ, ar dzirdi ir problēmas, un tajos Rakstos es gandrīz neko nesaprotu.”
Arī Krāslavas baznīcā nereti nācies vērot līdzīgas ainas. Līdzko sākas Dieva Vārda liturģija, viens sāk sačukstēties, cits ņemas virpināt rožukroņa zīlītes vai kaut ko lasīt lūgšanu grāmatā. Droši vien katrs no viņiem minētu līdzīgus attaisnojumus, ja uzdotu to pašu jautājumu, ko māmiņai. Un tāpat kā viņai varētu pateikt: “Bet nevar dzirdēt, ja neklausās, un nevar saprast, necenšoties iegūt skaidrību.”
Ar Svēto Rakstu ignorēšanu mēs it kā Dievam sakām, ka nav svarīgi, ko Viņš caur tiem uz mums runā; svarīga ir tikai mūsu lūgšana. Bet kādēļ gan lai Kungs mūs uzklausītu, ja mēs negribam viņa sacīto ņemt vērā?
Bībele ir Dieva Vārds, Dieva iedvesmota grāmata, testaments, derība ar savu tautu un arī lūgšana. Tā nodod mums nemaldīgu dievišķo vēsti, to, ko Dievs grib darīt zināmu cilvēkiem. Dievs ir runājis un arvien vēl turpina uzrunāt cilvēkus caur Svētajiem Rakstiem, tāpēc ir tik svarīgi tos pazīt. Dieva Vārdiem jāienāk mūsos tik dziļi, lai tajos sludinātā vēsts un mūsu dzīve saplūstu, lai mēs spētu saskatīt Dieva mīlošo un labestības pilno sirdi. Tad labāk pazīsim arī paši sevi ar visiem mūsu trūkumiem un vājībām.
Mums jāklausās vai jālasa Dieva Vārds, lai smeltos dzīvību un spēku Dievā, atrastu atbildi katrā konkrētā situācijā. Caur Vecās Derības Rakstiem, psalmu dziedājumiem mūs uzrunā Dievs Tēvs, caur Jauno Derību, īpaši evaņģēlijiem — Dievs Dēls. Uzrunā visus kopā, taču katru savādāk. Katram no mums Kungs pasniedz instrukciju šeit un tagad, instrukciju, kas attiecas uz tavu, manu, viņa stāju, izvēli un lēmumiem. Šodien tavu sirdi varbūt uzrunā tikai viens vārds, viena frāze vai teikums, un to Dievs paredzējis tieši tev tavā šībrīža situācijā.
Kad tu ņem rokās Bībeli vai ieklausies Dieva Vārdu lasīšanā, tu ieej Viņa klātbūtnes piepildītajā laukā. Tā ir saskarsme ar pašu Dievu, kurš tevi mīl un grib uz tevi iedarboties ar savu žēlastību. Poļu priesteris Tadeušs Daičers, Nācaretes ģimeņu kustības dibinātājs, atgādina: “Svēto Rakstu lasīšana un klausīšanās ir būtisks priekšnoteikums tavas ticības izaugsmei, tātad arī tavai līdzdalībai Dieva dzīvē, tavai spējai raudzīties uz sevi pašu un uz apkārtējo realitāti it kā Dieva acīm.”
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
0 komentāru