No 2024. gada 3. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notika Nacionālo bruņoto spēku organizētās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2024”.
Krāslavā 2024. gada 20. septembrī notika viens no mācību “Namejs 2024” posmiem. Mācībās piedalījās karavīri un zemessargi no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri un sabiedroto bruņoto spēku karavīri.
Viņu vidū bija arī krāslaviete, majore Inese Leonova (Velika), kura laipni piekrita atbildēt uz laikraksta “Ezerzeme” korespondenta jautājumiem.
Pastāstiet mazliet par sevi.
Mani sauc Inese Leonova, dzimusi Velika. Es piedzimu un izaugu Krāslavā. Manī plūst dažādu tautu asiņu “kokteilis” – latviešu, baltkrievu, poļu, iespējams, arī krievu. Pirmā valoda, kuru apguvu, bija krievu valoda, un līdz ar to pirmā skola, kurā mācījos, bija Krāslavas 2. vidusskola.
Es mīlu šo zemi. Identitātes un piederības jautājums bija galvenais motīvs lēmumam turpināt pamatskolas apguvi ( 8. klase) Krāslavas ģimnāzijā, ko veiksmīgi absolvēju 2002. gadā.
Kas Jūs pamudināja pievērsties militārajam dienestam, kā to uztvēra ģimene?
Jau no bērnības man vienmēr patikusi piedzīvojumu garša, bet daudz laika nācās pavadīt lauku darbos. Pievienošanās Jaunsardzei deva man iespēju izbaudīt pārgājienus, nometnes, sacensības. Tālāk jau lēnām, bet mērķtiecīgi virzījos tuvāk mērķim – kļūt par NBS virsnieku. Tas izdevās.
Mamma manu lēmumu atbalstīja, tēvs gan par to nebija priecīgs. Tēva bažas bija stereotipu dēļ, kuri bija izveidojušies, piedzīvojot padomju armijas dienestu.
Cik ilgi Jūs esat Latvijas Bruņotajos spēkos?
Jau sešpadsmit gadus.
Jūsu profesija Bruņotajos spēkos, dienesta pakāpe, kā uz to raugās ģimene?
Dienu Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē un vadu Komunikācijas daļu. Dienesta pakāpe – majore.
Vai dienests Bruņotajos spēkos dod gandarījumu?
Dienests ir daudzveidīgs un mainīgs, kas dod iespēju nemitīgi pilnveidoties un augt. Man nekad nav paticis rutīnas darbs, tāpēc zinu, ka esmu pareizajā vietā.
Vai esat piedalījusies Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kopējās militārajās mācībās un starptautiskajās operācijās ārzemēs?
Regulāri piedalos Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kopējās militārajās mācībās. Dienesta laikā man bijušas vairākas iespējas piedalīties starptautiskajās operācijās, bet līdz šim, izvērtējot pienesumu savas vienības uzdevumu atbalstam, izvēle bijusi par labu dienestam Latvijā. Mūsu vienība ir tā, kas atbalstīja NATO daudznacionālās kaujas grupas ienākšanu un integrēšanos Latvijā.
2024. gada 20. septembrī mācību “Namejs 2024” ietvaros Jūs bijāt Krāslavā, apmeklējāt Krāslavas ģimnāziju. Kādu iespaidu uz Jums atstāja tagadējie audzēkņi, kā viņi raugās uz iespējamo piedalīšanos valsts aizsardzības dienestā?
Latgalē un Krāslavā esam jau atkārtoti. Pagājušajā gadā mēs šeit bijām Lāčplēša dienas ietvaros. Vairākas reizes esam atbalstījuši ziedošanas projektu īstenošanu. Līdz šim lielāka sadarbība bija ar Bērnu namiem, šogad atbalstījām grāmatu un galda spēļu dāvināšanas projektu.
Lai veicinātu izpratni par karavīra profesiju, valsts aizsardzības dienestu un sabiedrotajiem, Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes karavīri kopā ar NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā pārstāvjiem viesojās vairākās Latgales reģiona skolās ar izglītojošo lekciju. Tai skaitā bijām klātesoši arī Krāslavas skolās. Jauniešiem ir dažāda attieksme par valsts aizsardzības dienestu. Var just gan pašu interesi, gan vacāku bailes un stereotipus. Es aicinātu jauniešus izmantot iespēju 11 mēnešu dienēt valsts aizsardzības dienestā. Dienests ir lieliska iespēja kļūt patstāvīgam, izmēģināt dzīvi bez vecāku iesaistes, izzināt savas robežas un iepazīt jaunas iespējas. Šis laiks īpaši noderīgs jauniešiem, kuri vēl nav izdomājuši kādas profesijas vēlas apgūt, taču 11 mēnešus gatavi pavadīt lietderīgi – apgūstos jaunas iemaņas, uzlabojot un pilnveidojot veselību un fizisko stāvokli, iegūstot jaunus draugus un laiku, savu spēju un potenciāla izziņai.
Cik droša, jūsuprāt, ir Latvijas austrumu robeža?
Tā nav tikai Latvijas austrumu robeža, tā ir arī Eiropas Savienības un NATO robeža, kas dod zināmu garantu un drošības sajūtu valsts iedzīvotājiem. Tam apliecinājums ir šogad 4. maijā atzīmētā Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 33. gadadiena.
Kas būtu jādara Latvijas pierobežu novados iedzīvotāju drošības stiprināšanā pašiem iedzīvotājiem, pašvaldībām un valstij?
Mēs esam daļa no NATO, tomēr vienlaicīgi katram valsts iedzīvotājam ir jāatbalsta mūsu valsts drošība. Katra iedzīvotāja, iestādes pienākums ir ar savu darbu tieši vai netieši stiprināt Latvijas valsts drošību. Nozīmīgs faktors ir arī iedzīvotāju spējai kritiski domāt. Hibrīdkarā sabiedrības viedoklis ir viens no pretinieka mērķiem ar galveno uzdevumu graut vēlmi aizsargāt valsti. Dalīšanās ar nepatiesu informāciju, propagandu vājina mūsu drošības spēju. Aicinātu katram iedzīvotājam izvēlēties, kādu nākotni Jūs vēlaties saviem bērniem un virzīties uz to mērķi.
Paldies par interviju!
Valdemārs GEKIŠS
Foto no I. Leonovas (Velikas) personīgā arhīva
0 komentāru