Ticīgo sirdīs staro laime, un smaids rotājas viņu sejās. Kristus ir augšāmcēlies! Dzīvība staro pāri nāvei. Grēcīgais cilvēks ir atpestīts. Kāda dāvana, kāds necerēti liels ieguvums!
Kungs upurēja sevi, lai ar savu nāvi iznīcinātu mūsu nāvi un dāvātu dzīvi. “Ar savu svēto krustu Tu esi atpestījis pasauli,” — dziedam mēs, ejot krustaceļu. Jā, Jēzus ir mūsu cerības zīme, jo apustulis Pāvils raksta: “… negribu ne ar ko lepoties, tik vien ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu.” (Gal 6,14).
Daudzās gleznās, kurās attēlots Golgātas notikums, ap mūsu Kunga krustu stāv cilvēki, taču laukumiņš tieši krusta pakājē atstāts brīvs. Tas nav nejauši, bet ir darīts ar dziļu domu — vieta krusta pakājē atstāta tev. Lai Kristus svētās un dzīvinošās asinis mazgātu arī tevi.
Atpestītais cilvēks ir aicināts uz līdzdalību Baznīcas darbā, un viņam jādzīvo saskaņā ar kristīgajiem principiem: ne pēc cilvēciskas gudrības, bet kalpojot Dievam un gaidot Jēzus otrreizējo atnākšanu pasaules beigās.
Kristus patiesi ir augšāmcēlies! Dzīvosim vienotībā ar Dievu un pildīsim Viņa gribu, kā arī kalposim citiem cilvēkiem un palīdzēsim tiem būt vienotiem ar Kungu! Apsveicu arī pareizticīgos un vecticībniekus, ar kuriem mēs šogad kopā svinam Kristus augšāmcelšanās svētkus.
Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu draudzes prāvests E. VOROŅECKIS
0 komentāru