Asūnes katoļu draudze vēlas iemūžināt priestera Konstantīna Pūdnīka piemiņu, uzstādot Asūnes baznīcā piemiņas plāksni, informēja koordinatore Olga Lukjanska. Šobrīd rit ieceres saskaņošanas darbi. Ja viss notiks, kā plānots, plāksni varētu atklāt šovasar 29. jūnijā uz Pēterdienu, kas ir lieli svētki baznīcā. Visi ļaudis, kuri vēlas palīdzēt šo ieceri realizēt, var vērsties pie draudzes prāvesta vai sazināties ar O. Lukjansku pa tālruni 29246185.
Žurnāla “Katoļu dzeive” 1996. gada maija numurā pr. K. Bojārs raksta, ka Konstantīns Pūdnīks piedzima 1904. gadā Pēterpilī kristīgā ģimenē. Pēterpilī pabeidza ģimnāziju un 1918. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz tēva dzimto pusi — Rudzātiem. 1920. gadā viņš iestājās Rīgas katoļu Garīgajā seminārā, sekmīgi mācījās Aglonā un studijas pabeidza 1928. gada 17. maijā Rīgā. Konstantīnu ordinēja par priesteri Jēkaba katedrālē, 3. jūnijā viņš noturēja savu pirmo Svēto Misi (primiciju) Rudzātu baznīcā. Laika gaitā K. Pūdnīks kalpoja vairākos citos dievnamos, bet kopš 1944. gada 3. marta sāka pildīt Asūnes draudzes prāvesta pienākumus.
Padomju varai prāvesta aktīvā darbība nepatika, 1948. gada 29. jūlijā ar saules lēktu ieradās čekas darbinieki, izdarīja kratīšanu, visu aprakstīja un prāvestu arestēja. PSRS VDK sevišķā apspriedē K. Pūdnīku par dzimtenes nodevību un pretpadomju aģitāciju notiesāja uz 25 gadiem ieslodzījumā lēģerī. K. Pūdniks uz Irkutskas apgabala Bratskas rajona Ozornovas lēģeri izsūtīts 1949. gada 14. februārī, bet jau 1950. gada 31. decembrī viņš nomira bada nāvē, par ko arhīva krimināllietā ir ārstu parakstīts akts. Diagnoze — abpusējs plaušu karsonis un alimentārā distrofija vāja uztura rezultātā. Pēc dokumentiem Konstantīns Pūdnīks apbedīts kapsētā netālu no Irkutskas apgabala Taišetas rajona Sevčenko ciema. Kapa vietas nosacītais apzīmējums — Nr. C-26.
Latvijas Republikas Prokuratūra 1991. gada 5. jūlijā Konstantīnu Pūdnīku atzina par nevainīgu un reabilitēja.
Juris ROGA
0 komentāru