Pagājušās nedēļas nogalē Krāslavā, projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā” ietvaros, uz pieredzes apmaiņas tikšanos bija ieradušies pārstāvji no Līvānu biedrības ”Baltā māja”, Jēkabpils Vidusdaugavas NVO centra, Jelgavas Senioru biedrības, Ikšķiles Senioru skolas, Siguldas Senioru Skolas, Kuldīgas Senioru Skolas un Ķeipenes Senioru skolas.
Sanāksmi Krāslavā organizēja “Krāslavas Senioru skolas” dibinātāja Tatjana Azamatova un līdzdibinātāja Skaidrīte Gasperoviča, kā arī Krāslavas Senioru skolas dalībnieces.
Projekta vadošā eksperte Tatjana Azamatova iepazīstināja klātesošos ar Krāslavas Senioru skolas dibināšanas un attīstības vēsturi 9 gadu garumā.
Lai sniegtu atbalstu senioriem, pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta darbojas dažādas organizācijas, kuras senioriem turpina nodrošināt izglītību, attīstību un praktiskas iemaņas. Eiropā kopš 1973.gada darbojas Trešās paaudzes universitātes jeb U3A (The University of the Third Age), kad Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē tika izveidota pirmā šāda veida izglītības iestāde. U3A ir pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva, kas piedāvā izglītošanos pensionētām personām un ikvienam interesentam, kas uzskata sevi par senioru jeb trešās paaudzes pārstāvi. Francijā, Polijā arī citās valstīs šīs skolas biežāk darbojas ciešā sadarbībā ar universitātēm. Bet, piemēram, Anglijā, Portugālē šī iniciatīva ir vairāk nevalstisko organizāciju (NVO) darbības joma. Katrā valstī, kur veidojies Trešās paaudzes universitāšu tīkls, tas ir mazliet citādāks, atbilstošs vietējās kopienas kultūrai, ieradumiem un vajadzībām.
Krāslavas Senioru skolu 2015.gadā dibināja Tatajana Azamatova un Raimonds Lazda, tā bija pirmā Senioru skola Latvijā. Šobrīd Latvijā darbojas senioru skolas arī Kuldīgā, Ikšķilē, Rīgā, Siguldā, Jēkabpilī un Ķeipenē. Jelgavā, Mālpilī, Siguldā un Rīgā darbību uzsākušas Senioru universitātes, kas ir Portugāles U3A tīkla RUTIS dalībnieki. Lai arī Senioru skolas savstarpēji nesaskaņo nodarbību saturu, to forma un ideja ir vienota, turklāt tās nepārtraukti uztur savstarpēju komunikāciju un darbojas pēc vienota principa.
Līdzīgi kā citviet pasaulē, senioru izglītības iniciatīvas Latvijā ir nepieciešamas un aktuālas. Tomēr tās nav koordinētas, vienlīdz pieejamas visā Latvijā, tām ir sporādisks raksturs, kā arī nav vienotas pieejas to veidošanā. Tādēļ Latvijā ir tapis starptautisks un apjomīgs projekts “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”, ko Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma programmā realizē biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar vēl četriem partneriem no visas Latvijas. Projekta mērķis ir izveidot un attīstīt Trešās paaudzes universitātes tīklu Latvijā.
Tatjana Azamatova, viena no projekta vadošajiem ekspertiem, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, uzsver trīs pamata iemeslus, kādēļ šādu pakalpojumu nodrošināšana senioriem ir īpaši nozīmīga. Pirmkārt, senioriem ir nepieciešams atjaunot zināšanas: “Arvien lielāka sabiedrības daļa nonāk vecumā +65. Tie ir iedzīvotāji, kuri izglītību ieguva pirms 50 gadiem, viņu zināšanas ir novecojušas, bet mūsdienu pasaule mainās tik strauji! Senioru skolu mācību programmas ietver datorapmācību, tiesību zinības, finanšu prasmes, veselīga uztura pamatus, svešvalodas sarunvalodas līmenī, dejas, kordziedāšanu, rokdarbus, izglītojošas lekcijas par psiholoģiju, vēsturi, mākslas, reliģijas vēsturi u.c. Darba pamatā ir regularitāte.
Otrkārt, tas palīdz mazināt vientulību un veicina socializēšanos senioru vidū. “Statistiski redzam, ka vecuma grupā virs 75 gadiem sieviešu ir divreiz vairāk nekā vīriešu. Daudzas no viņām ir atraitnes, kuras dzīvo vienas. Trūkst emocionālā atbalsta un zūd sociālās saiknes – vienkāršoti sakot, vientulība nogalina,” stāsta T.Azamatova. Ir skarbāki atzinumi, ka Eiropā šobrīd novērojama “vientulības epidēmija”, kas skar arī Latviju. Vientulība atzīta kā būtisks riska faktors saslimšanai ar demenci, veido augstāku kardiovaskulāru slimību risku, palielina depresijas un trauksmes iespējamību.
Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais iemesls, ir prāta noslodze, kas kalpo kā dažādu slimību profilakse. Neirodeģeneratīvo slimību ārstēšana ir dārga – tam nepieciešami speciāli pansionāti un aprūpe. Strādājot ar senioriem preventīvi, mēs samazinām viņu iespējas nonākt līdz ārstniecības un aprūpes iestādēm, tādējādi samazinām valsts izmaksas veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmās. Ieguvēji ir ne tikai seniori, bet arī ģimenes locekļi, sabiedrība kopumā.
“Projekta par Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidi Latvijā ietvaros mūsu mērķis ir panākt, lai izglītības iespējas būtu nodrošinātas visa mūža garumā, tai skaitā arī pēc aiziešanas pensijā. Aicinām sadarboties gan pašvaldības, gan valsts politikas veidotājus, gan arī pašus seniorus. Savs ieguldījums jāveic mums katram – jo senioru vecums ir mūsu katra nākotne!” aicina projekta vadītāja Agita Pleiko.
Pēc semināra teorētiskās daļas dalībniekiem bija iespēja izmēģināt origami figūru veidošanu mākslinieces Ingas Maijeres vadībā un iepazīties ar mūzikas instrumentiem no Aleksandra Maijera kolekcijas.
Dienas noslēgumā projekta partneriem tika piedavāts apskatīt Krāslavas arhitektūras pērles – grāfu Plāteru pils kompleksu un Krāslavas katoļu baznīcu gida pavadībā.
Informāciju apkopoja Iveta LEIKUMA
Viktora KALNIŠA un Ivetas LEIKUMAS foto
0 komentāru