Viena no Adventa laika lūgšanām ir “Kunga Eņģelis”, kur jau 700 gadus daudzām lūdzēju paaudzēm ir dāvājusi prieku un paļāvību. Marija bija aicināta kļūt par Dieva Māti, uz ko Viņa atbildēja ar “Jā!” vārdu. Tāpēc it īpaši Adventā mēs, paļāvības pilni, godinām Mariju Roratmisēs, lūgšanā “Kunga Eņģelis”, “Rožukronī”, “Stundiņu dziesmās”.
Katoļu Baznīcā katrai no četrām Adventa svētdienām ir savs vadmotīvs, sava pamattēma.
1. Adventa svētdiena (29. novembris): “Jūsu pestīšana ir tuvu”.
Adventu mēs izdzīvojam ar cerību, ka mūsu nedziedināmajā pasaulē beidzot ienāks Dieva valstība, mīlestības un miera valstība. Uzsākot gatavošanos Kristus dzimšanas notikumam, liturģijā tiek aktualizēta otrā Kristus atnākšana. Pamosties no miega, saņemt drosmi, piecelties un lūgties, izturēties kā nabagam, paņemt rokās degošu sveci un iet pretī līgavainim — tādai jābūt ticīga cilvēka stājai šajā laikā.
2. Adventa svētdiena (6. decembris): “Sagatavojiet Kungam ceļu!”
No kristietības pirmsākumiem Adventa laika simbols ir visu gadsimtu lielākais pravietis Jānis Kristītājs. Baznīca mūs aicina kopā ar šo Kunga vēstnesi ieiet tuksneša gaisotnē, lai sagatavotu Kunga ceļu, darītu taisnas Viņa takas (Mk 1,2).
Starp daudzām mūsu dzīves takām Jānis Kristītājs mums parāda “svēto ceļu” (Is 35,8) — vienīgo ceļu uz pestīšanu.
3. Adventa svētdiena (13. decembris): “Gaudete — priecājieties!”
Ar trešo svētdienu, kad Adventa vainagā tiek iedegtas prieka krāsas — rozā svece, Kristus gaidīšanas laika nopietnībā ienāk prieks, kas ir cilvēka dzīves elements. Kur nav prieka, tur iezogas ļaunie spēki. Rūpes grauž prieka saknes, bailes kā indīga migla pārklāj prieku. Nāve, grēki un tumsības spēki ir pārdabiski prieka ienaidnieki. Cerība ir tikai Dievā — uzvarētājā pār grēku, nāvi un elli, kura atnākšana godībā tuvojas.
Prieka māsa ir mīlestība. Bez mīlestības prieks drīz vien kļūst par egoismu. Mīlestībā tas kļūst par Kristus prieku.
4. Adventa svētdiena (20. decembris): “Ak, Pestītāj, atver debesis!”
Pravietis Isajs norāda uz Kunga pestīšanas zīmi: “Lūk, jaunava ieņems savās miesās un dzemdēs Dēlu, un nosauks Viņu vārdā Emmanuēls, kas nozīmē: “Dievs ar mums” (Is 7,14).
Jaunavīgā Māte Marija un bērns Jēzus, kurā ir “Dievs ar mums,” vērš mūsu skatu uz šo zīmi. Bērns vienmēr ir cerības zīme, bet šis Bērns ir pasaules vienīgā cerība.
Septiņi Kristus tituli
No 17. līdz 23. decembrim pirms Evaņģēlija pasludināšanas un vesperēm (vakara lūgšanām) tiek dziedātas septiņas Adventa laika antifonas. Šie dziedājumi, kas balstās Vecajā Derībā, ir pirmsziemassvētku laika vislielākā bagātība un pagodina Kristu, izsakot par Viņu septiņus pravietiskus titulus: Īstenā Atziņa, Kungs, Jesses Sakne, Rīta Ausma, Dāvida Atslēga, Tautu Karalis un Emanuēls — Dievs ar mums. Šie Svētā Gara caurstrāvotie panti var kļūt par personīgu lūgšanu. Tie atver mūsu sirdis ilgām un rāda dievišķo ceļu.
G. K.
0 komentāru