Tveicīgajā sestdienas pēcpusdienā Kombuļu Tautas nama durvis bija viesmīlīgi atvērtas apmeklētājiem. Foajē atbraucēju uzmanībai bija apskatāma senlietu izstāde, lietu, kas tika izmantotas pagājušajā vai pat aizpagājušajā gadsimtā. Unikālie eksponāti – segas, izšūti galdauti, adīti dūraiņi, dažādi galdnieka darbarīki un citi priekšmeti tika rūpīgi vākti un skaisti noformēti izstādē. Savukārt zālē sienas rotāja Veronikas Plintas veidotajā dimanta izšūšanas tehnikā tapušās gleznas.
Neliela atkāpe par organizatoru tālredzību. Nereti šis pasākums tika rīkots brīvā dabā, taču šogad 25. maijā tika nolemts likteni nekārdināt un koncerts notika Tautas namā. Kā vēlāk izrādījās, viņi uzminēja pareizi. Karstais laiks acumirklī padevās pērkona dārdiem un pavasara lietum.
Ar pirmajiem pasākuma vadītāju, Kombuļu pagasta bibliotēkas vadītājas un Kombuļu pagasta kultūras organizatores vietas izpildītājas Edītes Savičas-Stolas un Krāslavas novada kultūras pasākumu režisores Ingas Pudnikas-Skerškānes vārdiem, pārpildītā zāle apklusa. Atklāšanas runā tika vēstīts par daudziem no mums svarīgāko – mūsu tēva māju un vēlmi saglabāt savu māju vairākās paaudzēs, lai māja turpinātu dzīvot un attīstīties.
Raugoties uz priekšu, teikšu, ka bibliotekāre un kultūras organizatore Edīte ir veikusi titānisku un ļoti vērtīgu darbu pie novadpētniecības. Gatavojoties pasākumam, visām uzaicinātajām mājsaimniecībām tika dots uzdevums rakstīt māju stāstus. Tika apkopota vēsturiskā informācija, veikta Kombuļu pagasta iedzīvotāju aptauja par viņu senčiem, atrastas fotogrāfijas, pēc tam saņemtā informācija apkopota prezentācijā, kuras tapšanā palīdzēja Anita Tarvide. Rezultātā 11 mājsaimniecības ar stiprām saknēm tika godinātas Kombuļu Tautas namā – Ošu kalni, Gaisa kalns, Akmeņkalni, Laiciņi, Pūpoli, Veiksmes, Mežvidi, Liepas, Kļaviņas, Valdenišķi, Priedāji.
Pirms katras balvas bija stāsts par māju, kas kļuva par dzimtas šūpuli Kombuļu pagasta teritorijā un kuras ļaudis nav pametusi savu dzimto vietu vairākās paaudzēs.
Katrs no vienpadsmit dzirdētajiem stāstiem ir unikāls un neatkārtojams. Kā pareizi atzīmēja pasākuma vadītāji, tieši šie dzimtas stāsti ir dzīvā vēsture un tā laika liecības. “Šis ir patiesākais un objektīvākais stāsts.”
Prezentācijas starplaikos klātesošie aplaudēja mūziķim Jurim Ostrovskim un Konstantinovska Tautas nama līnijdeju grupai “Magnolijas”, kas programmu papildināja ar saviem priekšnesumiem. Klātesošos ar saviem darbiem iepriecināja arī dzejniece Elizabete (Ilze Vovka), savukārt Lidija Dundare stāstīja par savu jauno grāmatu “Dzimtas saknes”, kurā apkopota informācija, ko izdevies savākt par savu ģimeni. Grāmatas autore lūdza sveikt arī savu 92 gadus veco māmiņu, kura sēdēja zālē, un Sauleskalna 8-gadīgās skolas bijušo skolotāju Anastasiju Puzo. Lidija pasākuma laikā solīja, ka Ceriņu svētkos izskanējusī informācija veidos pamatu jaunai grāmatai par tautiešiem, kuru viņa plāno uzsākt un pabeigt šogad.
Pasākuma noslēgumā visi “spēcīgo ģimeņu” pārstāvji tika iemūžināti kopbildē, pēc kuras foajē varēja baudīt aromātisku putru un vēlreiz apbrīnot senās lietas.
Pasākums izvērtās ļoti emocionāls. Kārtējo reizi organizatori atgādināja par ģimeniskām vērtībām un atrada tradīciju kopējus un uzticību savai dzimtajai vietai. Pateicoties šādiem cilvēkiem, mūsu novada vēsture turpinās.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
0 komentāru