Daudzi svētceļnieki, dodoties vasarā uz Dievmātes svētvietu Polijā, uz Čenstohovu, iet cauri Gidles ciematiņam.
No šīs vietas līdz svētceļojuma galapunktam ir tikai 35 km. Jau tālumā uz dienvidpusi redzamai Čenstohovas svētnīcas baltie troņi. Taču, pirms nogurušie svētceļnieki sasniedz galamērķi, daudzi iegriežas Gidles ciemata bazilikā, kur nelielajā sānu kapelā atrodas galvenais altāris un tajā maza, brīnumiem apveltīta Dievmātes figūra ar Bērnu Jēzu uz rokām. Kas apmeklējis šo dievnamu, nedrīkst atstāt to bez vīna ampulas! Šinī dievnamā reizi gadā, maija pirmajā svētdienā, tiek atkārtota neparasta tradīcija — nelielo Jēzus Mātes figūru iegremdē vīna traukos. Gidles svētnīcā, kur kalpo dominikāņu ordeņbrāļi, šis ieradums pulcē tūkstošiem svētceļnieku, pat no simtiem kilometru liela attāluma. Ļaudis stipri tic un ir pārliecināti, ka vīns, kurā uz dažām sekundēm tiek iegremdēta Dievmātes figūriņa, iegūst spēku izdziedināt pat no vissmagākajām miesas un dvēseles slimībām.
Procesijā, kurā tiek nesta figūra, piedalās visi jau izdziedinātie, kuri saņēmuši Pestītāja Mātes žēlastības. Nekroze (ķermeņa audu atmiršana), ļaundabīgā audzēja IV stadija, aklums, anoreksija, sirds darbības traucējumi ir tikai ne;iela mūsdienu slimību daļa, kur palīdz svētītais vīns. Taču nepietiek izdzert vīnu vai smērēt to uz sāpošas ķermeņa daļas. Vēl sirsnīgi jālūdzas, jāiet pie bikts un Svētās Komūnijas.
Dievmātes figūriņas iemērkšana vīnā ir saistīta ar kādu Jāni no Čehijas, kurš 1516. gadā to atrada un izcēla no dubļiem. Pats Jānis bija zaudējis redzi. Viņš nomazgājās ūdenī, kur bija atradusies Dievmātes figūra, un pēkšņi atguva redzi. Tā rakstīts senajās hronikās.
Pirms maija svinīgā dievkalpojuma ļaužu masas piepilda senā dievnama visus kaktus. Ticīgie ierodas jau vairākas stundas agrāk un aizņem labākās vietas.
Sākas dievkalpojums. Bazūnes skaņu pavadīta, nelielā Dievmātes figūra tiek izņemta no zeltītā altāra sānu kapelā un ievietota augstā dižkoka relikviārā, kas atgādina 19.gs. laternu. Procesijā to nes baltu ziedu vainagā uz lielo altāri.
Skats ir aizkustinošs — cilvēku simti, asaras, emocijas, paceltas rokas. Netrūkst fotoaparātu, kino kameru un mobilo telefonu — šīs ir mūslaiku iezīmes. Ar šiem aparātiem atļauts darboties, lai būtu atmiņas ģimenei un visiem gadījumiem. Ļaudis atceras notikumu no Evaņģēlija par Jēzus izdziedinātājiem. Arī šeit valda liela cerība, ka krampja sarautie staigās, aklie ieraudzīs dienas gaismu, plaušu, kuņģa un ādas vēža skartie atgūs veselību.
Pēc dievkalpojuma un Dievmātes statujas mērcēšanas vīnā procesijas gājienā Jēzus Mātes skulptūriņa atgriežas atpakaļ kapelā, bet klātesošie saņem nelielu ampulu ar svētītu vīnu. Veidojas rinda pie biezas grāmatas, kurā izdziedinātie ieraksta datus par sevi un izdziedināšanu. Tie, kuri jau saņēmuši vīnu, vēl pulcējas kapelā, lai turpinātu maija dievkalpojumu un pateiktos Jēzus Mātei par visām žēlastībām sev un savējiem.
Apkopoja pr. A. BUDŽE
0 komentāru