Šī senā bizantiešu krusta priekšā savā jaunībā bieži lūdzās sv. Asīzes Francisks (1182-1226) – franciskāņu ordeņa dibinātājs, stigmātiķis, tāpēc to bieži dēvē par sv. Franciska krustu. Šī cerību pilnā ikona liecina par to, ka Jēzus ir augšāmcēlies, uzvarējis visu ļauno, nāvi un elli. Jēzus lūgšana “Tēvs, pagodini savu Dēlu!” ir piepildīta.
Jautājums — atbilde
— Cik ilgu laiku derīga svētība ūdenim, svecēm un citām svētītām lietām? Kādā veidā pareizi izmantojami svētītie pelni, sāls, maize? Ko darīt ar veco svētīto ūdeni, sv. Agatas maizi, neizmantotām oblādēm, kā arī ar nolietotām lūgšanu grāmatām, svētbildēm, rožukroņiem, medaljoniem un tml.?
— Vispirms jāpasaka, ka Dieva svētība domāta cilvēku labā un radītām lietām. Svētība derīga tik ilgi, kamēr pastāv un ir derīga lietošanai pati svētītā lieta. Piemēram, svētītais ūdens derīgs, kamēr to izmanto. Ja svētītais ūdens sabojājas, tas ir izlejams cienīgā vietā (uz puķēm, dārzā, zālītē). Svētīta svece derīga, kamēr tā izdeg. To var arī pārliet jaunā svecē.
Par pelniem un sāli zinu, ka tie lietojami zemes “uzlabošanai”, arī dzīvniekiem. Sāli, protams, lieto arī cilvēki. Sv. Agatas maizi visbiežāk sakaltē. Man bērnībā patika grauzt dažus gadus vecu maizīti — labi garšoja!
Oblādes var lietot ne tikai Kūču vakarā, bet arī citā laikā. Neizmantotās oblādes, ja tās nav sabojājušās, var atdot priesterim — tās tiek izmantotas komunikantiem un hostijām.
Ja svētlietas ir nolietojušās, tās, kuras deg, var sadedzināt. Nedegošas lietas, piemēram, salauztus krustiņus, nodilušus medaljonus, var aprakt zemē — pie baznīcas, kapsētā, tīrā laukā vai kādā citā cienīgā vietā. Tās nav obligāti nest uz baznīcu, jo tad tur varētu sakrāties daudz vecu lietu, kas nav izmantojamas.
Arī svētība mājām, dzīvokļiem, mašīnām derīga visu to mūžu. Nav vajadzīgs pārsvētīt māju pēc katra nomirušā, jo spēkā paliek pati pirmā svētība. Vēlreiz uzsveru — kamēr pastāv pati lieta, tikmēr pastāv arī tās svētība. Vajag uzticēties Dievam, stipri ticēt svētības spēkam, un Dievs jau savu solījumu neaizmirsīs.
Atbildi sagatavoja priesteris Alberts CIMANOVSKIS MIC, Izvaltā
0 komentāru