Ebreju virtuvē daudzi ēdieni ir saistīti ar reliģiskajām tradīcijām un tiek pasniegti noteiktos svētkos. Šodien parunāsim par Prakes – kāpostu tīteņiem ar gaļu, kas Šavuot svētkos rotā vakariņu galdu. Senatnē Šavuot bija ražas svētki, kad uz templi tika atnests “pirmais kviešu kūlis”, lai to ziedotu Dievam, pateicībā par ražu un cerot uz sātīgu un cienīgu dzīvi. Svētki notiek pašā ražas novākšanas sākumā.
Papildus kūļiem šajā dienā uz templi tika atnesti arī jaunās ražas miltu klaipi, nogatavojušies dārzeņi, augļi un viss labākais, ko zeme šogad bija devusi. Šī tradīcija ir saglabājusies līdz mūsdienām, lai gan šodien svētki ir saistīti ar vēl vienu nozīmīgu notikumu ebreju vēsturē. Piecdesmitajā dienā pēc Pasā pirmās dienas Mozus veda savus ļaudis Sinaja kalna pakājē. Šī kalna virsotnē Tas Kungs savam pravietim pasniedza Derības plāksnītes ar desmit baušļiem, kas veido pamatu derībai starp cilvēkiem un Dievu.
Šī pasākuma simboliskā nozīme ir garīgā raža, kas ievākta ilgu gadu ciešanu un grūtību rezultātā, kā arī pēc neatlaidīgiem garīgiem meklējumiem. Jeruzalemē cilvēku pūļi naktī dodas pie Raudu mūra un tur lūdzas. Sinagogās tiek iznests Toras tīstoklis un tiek lasīts stāsts par tās dāvāšanu, desmit baušļu teksts un fragments, kas stāsta par Šavuot svinēšanas likumiem Templī. Šajā dienā mājsaimnieces gatavo ēdienus, kas pēc izskata atgādina Toras tīstokli, kas satur galvenos reliģiskos principus un dogmas. Šajā dienā uz galda parādās vairāku veidu tīteņi, pankūku rullīši un slavenie prakes kāpostu tīteņi
Tāpat kā jebkurus kāpostu tīteņus, arī prakes nevar pagatavot bez kāpostiem. Tāpēc sākšu ar šī izplatītā dārzeņa vēsturi, kas pazīstama katrā planētas stūrī. Kāpostu izcelsmes vēsturi pētīja slavenākie ģenētiķi un selekcionāri. Tā kā šis dārzenis ir zināms kopš neatminamiem laikiem, vēsturniekiem būtu grūti izsekot tā izcelsmes sākumam. Ģenētiķi paļaujas uz uzticamu informāciju par ģenētiskajām ķēdēm, kas ļauj izsekot visam šī dārzeņa attīstības ceļam. Tas, kas daudziem var būt pārsteigums, ir fakts, ka kāpostu izcelsme ir Ibērijas pussalā, mūsdienu Spānijas jūras piekrastē.
No turienes tas nonāca Āfrikas ziemeļdaļā un Ēģiptē, kur tas iegaršojās un kļuva tik pazīstams, ka gan faraoni, gan vergi to iekļāva savā uzturā. Gadījums ir unikāls un nedzirdēts, jo Senajā Ēģiptē bija stingra hierarhija, tostarp kulinārijā. Izņēmums bija tikai kāpostiem, kuriem bija ne tikai patīkama garša un sāta sajūta, bet arī neapšaubāmas ārstnieciskas īpašības. Tieši no Ēģiptes ebreji paņēma līdzi kāpostus, kad Mozus nolēma atbrīvot savu tautu no verdzības un atgriezt tai brīvību un dzimteni.
Protams, to seno laiku kāposti atšķīrās no tiem, kurus mēs zinām tagad. Tā nebija kāpostgalva, bet gan lapas. Bet šis apstāklis pamudināja ebrejus no tā gatavot ēdienus ar dažādiem pildījumiem. Tradicionāli prakes, tāpat kā citus svētku vakariņu ēdienus, gatavo ar gaļas pildījumu. Bet tas nav obligāti. Jau senos laikos ebreju kāpostu tīteņus nabadzīgās ģimenēs gatavoja ar pupiņām vai zirņiem, kas ievērojami samazināja ēdiena pašizmaksu, saglabājot tā sātīgumu un svētku raksturu. Mūsdienās prakes ar dārzeņu pildījumu vairāk ir diētisks un ikdienas ēdiens, piemēram, diabēta slimniekiem. Bet klasika paredz gaļas pildījumu.
Gaļa var būt dažāda – liellopa, jēra, vistas. Neapstrādātu malto gaļu iepriekš novāra, aromatizē ar garšvielām, iegūto buljonu filtrē. Tas kalpo par pamatu neparastai un ļoti garšīgai mērcei. Prakes var pagatavot arī ar jēlu malto gaļu, šajā gadījumā buljonu vāra atsevišķi. Galvenais ir piedevas gaļai. Atšķirībā no ukraiņu kāpostu tīteņiem, kuros noteikti ir rīsi, maltajiem ebreju tīteņiem pievieno sasmalcinātas vārītas olas.
Katrai saimniecei ir sava recepte, kā sagatavot kāpostu lapas kāpostu tīteņiem. Mūsdienās ebreju mājsaimnieces kāpostu galvu bieži ievieto saldētavā vismaz uz dienu un pēc tam vairākas stundas atkausē. Šajā gadījumā kāpostu lapa kļūst īpaši maiga, un paši kāpostu tīteņiem ir ideāla forma.
Mūsdienās prakes visbiežāk sautē mērcē, kas pagatavota no tomātu pastas un majonēzes. Tas saīsina
gatavošanas laiku, bet atņem ēdienam oriģinalitāti un senatnīgo garšu. Tāpēc, ja, protams, ir tāda iespēja, labāk mērci pagatavot pēc vecās tradīcijas. Buljonam pievieno tomātu pastu vai mērci (ne kečupu!), citronskābi, sāli, piparus, lauru lapu. Neaizstājams papildinājums ir malti rudzu sausiņi un… rīvētas medus piparkūkas. Pēdējie divi komponenti piešķirs ēdienam īpašas austrumnieciskas notis.
Gatavus prakes pasniedz ar svaigu dārzeņu salātiem, nevis kartupeļu biezeni. Un pats galvenais – bez skābā krējuma, ja gatavojat gaļas variantu. Viens no galvenajiem kašruta noteikumiem ir nejaukt gaļu un piena produktus!
Šavuot dienā, kad visa ģimene pulcējas pie klātā galda, ģimenes galva pēc kopīgas lūgšanas saka apsveikumu: “Lai visiem labi un garšīgi Šavuot svētki, labklājība mājās un pasaulē! Visiem cilvēkiem mieru, laipnību, mīlestību, veselību un laimi! Parūpējieties par sevi un saviem mīļajiem! Labestība un miers visiem, kas dzīvo uz Zemes! Novērtējiet cilvēka dzīvību!” Un pēc tam sākas maltītes laiks, kāpostu tīteņu laiks, kas tik ļoti atgādina Toras tīstokli, kas ebrejiem tika dāvāta šajā dienā pirms daudziem gadsimtiem.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Foto: kāpostu tītenīši (recepte laikrakstā)
0 komentāru