Diena, kurai biju gatavojies četrus gadus, pazibēja kā maģisks sapnis. Gaidīju sešus desmitus viesu, ieradās divreiz vairāk.
Kādi vārdi, un dziesmas ansambļa “Noktirne” izpildījumā! Kā dvēselē ieskatījās… Hits “Cik skaista ir šī pasaule” – tieši mērķī. Apmēram pirms četrdesmit gadiem apburošā melodija mani iedvesmoja izveidot tāda paša nosaukuma foto filmu, kas republikas mēroga konkursā ieguva sudraba godalgu. Tas bija tik nesen, tas bija tik sen…
Mēnešu un gadu uzplaiksnījumā nepamanīju, ka aiz muguras tieši piecdesmit gadu nogurdinoša, bet laimīga skrējiena ar fotoaparātu rokās. Bez tiesībām kļūdīties!
Ir tik svarīgi atrast dzīvē galveno! Žurnālistikā laime nav naudā, bet lasītāju atsauksmēs, kuras es pilnībā izjutu tajā neaizmirstamajā svelmainajā piektdienā. Atvainojos, draugi, ka “Ezerzemes” fanu lavīnas dēļ izstāžu zāle bija tik pārpildīta, ka apgrūtināja jubilejas ekspozīcijas apskati. Nav liela bēda: būs iemesls atgriezties!
Dagda kā vienmēr priecēja ar sirsnību. Draudzīgā domubiedru kompānijā vienmēr izjūtu lepnumu, ka esmu kultūras kalps. Dagdas augstākā līmeņa profesionāļi nezina pasākumu apmeklētāju skaita problēmu. Apbrīnojams pievilkšanas spēks, tā tas bija arī šoreiz. Jā, un mani novadnieki, krāslavieši, iepriecināja: tik daudz viesu! Un cik daudz pārsteigumu, sirds siltuma apvīti… Nesenās publikācijas “Mana dzimtā iela” varoņi ieradās uz prezentāciju… ar pilniem spainīšiem Siena ielā izaudzētiem gurķiem un tomātiem. Kā te lai nenobirst maiguma asaras. Un jaunais asūniešu kapteinis Reinārs no “Knopas” apkalpes, šķiet, no izstādes foto bija izkāpis svētku zālē… Vai tas nav augstākais apbalvojums avīžniekam?! Atklāšu galveno aizkulišu noslēpumu: neviens cits kā pats grāfs Plāters palīdzēja sagatavot sešus desmitus krāsaino darbu plašai apskatei. Daudzi no viņiem pabijuši Krāslavā, bet mana palīga vārds ir Eduards. Rezultātā divpadsmito foto personālizstādi uzskatu par diezgan veiksmīgu.
Gadus neapmānīsi… Godīgi sakot, diezgan noguris, gatavojos atvadu pasākumam. Divdesmit gadus es neļāvu sev atpūsties no rosības laikrakstā, bet… Pēc jūsu sejām, sirsnīgiem vārdiem es saprotu: apstāties nozīmē padoties. Zvēru: nākamvasar piedāvāšu Dagdai trešo autora foto kolekciju.
Šobrīd – milzīgs paldies visiem veiksmīgā pasākuma dalībniekiem! Īpašs paldies muzeja kolektīvam ar jauno kapteini Baibu. Desmit grūtākās sagatavošanās dienas ir beigušās. Tikai mums zināms, cik tas pūļu prasījis.
Foto personālizstāde “Jubilejas veltījums Krāslavai” ilgs līdz 20.oktobrim. Laipni gaidīti Krāslavas pils kompleksa bijušajos staļļos darba dienās līdz pulksten 17.00, sestdienās līdz 16.00, svētdienās līdz 14.00.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru