Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien, 8. augustā, apmeklēja Latvijas austrumu robežu, kur iepazinās ar situāciju uz robežas, robežsargu darbu un pierobežas infrastruktūru, kā arī pārrunāja ar valsts drošību un robežas stiprināšanu saistītos jautājumus.
Vizīte sākās ar Krivandas un Opoļu robežpunktu apmeklējumu, kur otrā pusē atrodas Krievijas teritorija (Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas kopējais garums ir 283,6 km – autora piezīme). Uz robežas ar Krieviju infrastruktūra izbūvēta 230 kilometru garumā, no tiem 95 kilometri ir žogs, bet žogs vēl jāizbūvē 53 kilometru garumā. Pēc prezidenta domām, situācija nav tā labākā – jo no agresīvā austrumu kaimiņa mūs daudzviet šķir tikai biezs mežs. Darbs pie žoga būvniecības tika pārtraukts pēc tam, kad tika pārbaudīta tā būvniecībai paredzēto līdzekļu izšķērdēšana. Pārbaudes tiek veiktas kopš 2019. gada, un, kamēr notiek lietvedība, pēc robežsargu teiktā, nekas nav aiztikts. Kā atzīmēja Rinkēvičs: “Jo, ja mēs tā turpināsim, nav ko sev melot, austrumu robežas izbūve nenotiks tuvākajā laikā, jo vienkārši ir gana daudz birokrātijas, gana daudz pārvaldītāju, bet ir maz darītāju”. Tādējādi prezidents lika noprast, ka kontrolējošās iestādes šajā gadījumā nevis veicināja valsts drošības stiprināšanu, bet gan “nobremzēja” būvniecību.
Robežpunktā Krāslavas novada Robežnieku pagastā, tāpat kā iepriekšējos, prezidents ieradās ar helikopteru. Šeit viņu jau gaidīja radio un televīzijas, kā arī drukāto mediju pārstāvji. Aplidojot robežu, no gaisa varēja novērtēt tās stāvokli, veikto darbu apjomu un atlikušos darbus. Valsts prezidents nedaudz labāk novērtēja Latvijas robežas stāvokli ar Baltkrieviju (Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas kopējais garums ir 173 km – autora piezīme). Infrastruktūra ir sakārtota un žoga būvniecība notiek, kopumā plānots izbūvēt 173 kilometrus, žoga pirmo kārtu plānots pabeigt aptuveni 85 kilometru garumā līdz 2023. gada rudenim un visu žogu pilnībā plānots pabeigt līdz 2024. gada rudenim.
Valsts prezidents, salīdzinot redzēto uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, atzīmēja, ka mainās politiskie apstākļi, kādos notiek būvniecība. Ja sākotnēji bija paredzēts pārtraukt cigarešu un alkohola kontrabandu, tad tagad tā ir aizsardzība no nelegālajiem migrantiem. Taču jāatceras, ka ne viens žogs mūs neglābs, jo ir daudz dažādu risku, par kuriem dažkārt pat iedomāties nevaram. Un tie, kas cenšas šķērsot robežu, rīkojas radoši. Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts sacīja, ka šāda infrastruktūra ļautu organizēt plūsmas, neļaujot vienlaikus iekļūt lielam cilvēku skaitam. Arī personāls tad tiktu izvietots vietās, kur būtu notikusi ielaušanās.
Valsts prezidents pauda gandarījumu par robežsargu darbu un izteica viņiem pateicību. Rinkēvičs arī atzina, ka līdzšinējā sodu politika ir pārāk saudzējoša pret nelegālās migrācijas organizēšanā iesaistītajiem. Statistika ir daiļrunīga: šogad novērsti gandrīz 5500 mēģinājumi nelegāli šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 279 cilvēki. Šogad par nelegālās migrācijas organizēšanu ierosinātas 50 krimināllietas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pērn.
“Ir arī nepiedodami lēna vilcināšanās ar mūsu valsts austrumu robežas izbūvi, tādēļ no visām atbildīgajām institūcijām sagaidu aktīvu rīcību un šo jautājumu regulāri aktivizēšu ar atbildīgajām amatpersonām,” uzsvēra Rinkēvičs.
Jāpiebilst, ka tajā pašā dienā valdība nolēma izbeigt 2021.gada 10.augustā izsludināto un jau vairākkārt pagarināto ārkārtas stāvokli. 8.augustā Ministru kabinets (MK) izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz sešiem mēnešiem no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadu administratīvajās teritorijās un Daugavpilī.
Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci.
Šajā laikā Valsts robežsardze turpinās pastiprinātu Latvijas un Baltkrievijas robežas uzraudzību, savukārt robežsargiem palīdzēs Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija. Pierobežas iedzīvotāji aicināti būt vērīgi.
Latvijas Iekšlietu ministrija informē, ka arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumiem no Baltkrievijas teritorijas. Līdz ar to ļoti būtiski ir nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādiem nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumiem, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu apsardzību ar Baltkrieviju.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
0 komentāru