* Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, celieties arī jūs!
Kristus, kurš gulēja, mostas, mostieties arī jūs!
Kristus iznāk no kapa, atbrīvojieties no savu grēku važām! Kristū jūs esat kļuvuši jauna radība, topiet jauni!
Svētais Gregors no Nazianzas
* Mēs zinām, ka Kristus patiesi ir augšāmcēlies ko kapa. Liecība, ko deva sievietes un apustuļi — visas Baznīcas dotā liecība — sasniedz ne tikai Jeruzālemi un Galilejas kalnus. Tā nokļūst, katrā zemes vietā, lai it visur skanētu šī vēsts: “Kristus ir augšāmcēlies!”
Mēs zinām, ka Kristus patiesi ir augšāmcēlies no kapa: mēs ticam, tādēļ ka zinām. Un no šīs brīnišķīgās apziņas dzīlēm, kur satiekas Dieva vārds un cilvēka prāts, mēs piesaucam Tevi, krustā sistais un augšāmcēlies Kristu:
“Ak, Karali, kas guvi uzvaru, apžēlojies par mums!” Āmen. Alleluja!
Pāvests Jānis Pāvils II
* Lieldienas ir mūsu sabiedrības svētki, prieka svētki. Neļausim nekam mūs tā ievainot, ka mēs, skumju vai bezcerības pārņemti, zaudētu augšāmcelšanās prieku. Lai augšāmceltā Jēzus prieks un mīlestība vienmēr ir ar jums, jūsos un starp jums visiem. Lai arī mēs tik ļoti mīlētu Dievu, ka atdotu sevi Viņam, dāvājot sevi cits citam un Viņa nabadzīgajiem.
Māte Terēze
* Lieldienu svētki mums, ticīgajiem, ir lieli cerības svētki. Lieldienas zvani mums vēsta, ka drīz, ļoti drīz pienāks gals arī visām mūsu ciešanām. Kā Pestītājam pēc grūtās, melnās Piektdienas sekoja uzvaras Lieldienu rīts, tā tas būs arī mums. Katram, kas cieš, Jēzus liek ticēt, ka arī viņa ciešanas nomainīs prieks.
Tamdēļ izturēsim!
Varbūt kādam no mums tā jau ir pēdējā (14. stacija) savā Krusta ceļā. Lai Lieldienas ienes gaismu viņu pagurušajās sirdīs, nosusina acīs asaras, lai šie nelaimīgie atkal redzētu zemes krāšņumu un cerību pilni uzlūkotu Jēzu Kristu augšāmcelšanās spožumā.
Jēzus augšāmcelšanās ir ķīla tam, ka mēs visi reiz pēc nāves augšāmcelsimies.
Mazticīgie šaubās: kur tas redzēts, lai cilvēks, kas aprakts un sapuvis, vēl celtos un dzīvotu? Līdzības mēs redzam dabā. Katru rudeni nokalst visas puķes, zāle, bet pavasarī atkal no jauna uzplaukst un uzzied. Neglītais tārpiņš rudenī ielien kūniņā un ieslēdzas kā mazā zārciņā, un šķiet, ka būtu miris. Bet pavasarī no šī zārciņa izlido raibs, krāsains taurenītis.
Dievam nekas nav neiespējams. Lai mēs to labāk saprastu un redzētu, Viņš ļāva pats sevi nogalināt, ieguldīt kapā un trešā dienā — augšāmcēlās.
Arī mūsu mirušajiem tur, kapos, Lieldienās ir lieli cerības svētki. Tā Lieldienu zvani vēsta arī pār mūsu kapsētām: “Jūs, mirušie, dzirdat — Kristus ir augšāmcēlies! Arī jūs celsities augšā!”
Kristus patiesi ir augšāmcēlies! Lai ceļamies arī mēs savā garā, savā dvēselē, no saltā vienaldzības kapa, no ziemas sastinguma, no grēka nakts. Celsimies jaunai, Kristus gaismas apskaidrotai, dzīvei, tādai dzīvei, kur valda Dieva mīlestība, tuvāku mīlestība un svētais miers.
Dekāns Jāzeps Lapkovskis (1991. gads)
0 komentāru