Sākoties jaunajam liturģiskajam gadam, “Ticības lietu” lappusē ieviešam jaunu rubriku: “Jautājums – atbilde”. Sūtiet savus jautājumus. Ja tie būs pietiekami aktuāli, atbildes saņemsiet mūsu laikrakstā.
Uz pirmajiem mūsu lasītāju jautājumiem atbild Izvaltas un Borovkas draudžu prāvests Alberts Cimanovskis MIC.
Jautājums: Kurās katoļu baznīcās vēl, izņemot Krāslavas, atrodas svēto mocekļu relikvijas (mirstīgās atliekas vai priekšmeti)?
Atbilde: Daudzās baznīcās. Relikvija nav atkarīga no lieluma. Arī krustiņos, ko skūpstām atlaidās vai piektdienās, var būt svēto “mazās relikvijas”. Galvenais tomēr ir ne pašas relikvijas, bet mocekļu dzīves svētums, izturība ticībā, tikumi, ko jāmēģina iedzīvināt savā dzīvē. Īstais gods jāatdod Dievam, Kurš šādu cilvēku “izaudzināja”.
Jautājums: Vai, ejot procesijā baznīcā, nepieciešams pagodināt Vissvētāko Sakramentu tabernākulā? Vieni to dara, ci-ti – nē, tāpēc svinīgajā gājienā rodas burzma?
Atbilde: Atkarībā no tā, kāda ir procesija. Ja tiek nests Vissvētākais Sakraments monstrancē (Euhasristiskā procesija), tad to nevajag darīt, jo vislielākais gods tiek atdots Tam, Kurš tiek nests priestera rokās – Dieva Sirdij.
Ja procesija ir ar palmām, krustu, figūriņu, svecēm utt., tad Altāra Sakramentu var pagodināt, šķērsojot baznīcas vidu, taču pietiek palocīt galvu. Dievs tāpat ir viens, un visām svētām lietām jāparāda cieņa, bet Euharistiskajā procesijā Jēzus Klātbūtne sevišķā veidā ir monstrancē – liturģiskajā traukā Svētajai Hostijai.
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
0 komentāru