Amerikāņu kompānija Blue Origin ir uzvarējusi NASA konkursā par kosmosa kuģa būvniecību, kas nogādās astronautus uz Mēnesi un atgriezīs tos atpakaļ uz Zemi. Blue Origin sadarbībā ar Lockheed Martin un Boeing plāno uzbūvēt 16 metrus augstu nolaižamo aparātu Blue Moon. Datoru aparatūru nodrošinās Draper, bet robotiku — Astrobotic. The Blue Moon lidojums ir paredzēts 2029. gadā.
Serbijas galvaspilsētā Belgradā noticis jau trešais masu protesta mītiņš kopš maija sākuma. Dalībnieki apsūdz valdību bezdarbībā, pēc apšaudēm netālu no Mladenovacas, kas atrodas 50 kilometrus uz dienvidiem no galvaspilsētas, kur vīrietis no braucošas automašīnas nošāvis vismaz astoņus cilvēkus un 14 ievainojis un Belgradā, kur 13 gadus vecs pusaudzis skolā nošāvis astoņus bērnus un skolas sargu. Mītiņu sauklis ir “Serbija pret vardarbību”. Protestētāju prasība ir prezidenta, valdības atkāpšanās un vairāku mediju kompāniju vadības maiņa, kuru programmās, pēc protestētāju domām, “slavina kriminālās autoritātes”. Serbijas vadība protestu organizēšanā apsūdz “Rietumus” un opozīciju, kas tādējādi cenšas sagrābt varu valstī. Savukārt prezidents sacījis, ka ir gatavs atlaist valdību un izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas. Kā kļuva zināms, masu akcijas gatavojas rīkot arī prezidenta un valdības atbalstītāji.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs G7 sanāksmē Hirosimā ierosināja reformēt ANO Drošības padomi un Bretonvudsas finanšu sistēmu. Tā radīta pagājušā gadsimta četrdesmito gadu vidū, pēc Otrā pasaules kara beigām. Kopš tā laika pasaule ir daudz mainījusies, un sistēma ir novecojusi. Drošības padome nedarbojās efektīvi ne pandēmijas laikā, ne pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. ANO ģenerālsekretārs uzskata, ka ir pienācis laiks reformēt gan Drošības padomi, gan starptautisko finanšu sistēmu (Starptautisko Valūtas fondu vai Pasaules Attīstības banku).
Kišiņevā notika masu mītiņš, atbalstot Moldovas integrāciju Eiropā. Akciju ierosināja Moldovas prezidente, tajā piedalījās aptuveni 75 tūkstoši cilvēku. Mītiņam vajadzēja demonstrēt moldāvu vēlmi integrēties Eiropas Savienībā. Opozīcijas partijas šo akciju ignorēja un tā izpelnījās kritiku no dažām proeiropeiskām ārpusparlamenta partijām, kas uzskata mītiņa organizēšanu par Moldovas vadības populisma izpausmi.
Vairāk nekā simts Nobela prēmijas laureātu parakstījuši vēstuli, pieprasot atbrīvot Nobela Miera prēmijas laureātu baltkrievu cilvēktiesību aktīvistu Aļesu Beļacki. Beļackim tika piespriests desmit gadu cietumsods, viņš tika atzīts par vainīgu protestu finansēšanā Baltkrievijā, kā arī naudas kontrabandā. Notiesātais savu vainu neatzina, un Rietumu eksperti šo procesu uzskata par politisku.
Grieķijā parlamenta vēlēšanās uzvarēja konservatīvā partija “Jaunā demokrātija”, kas bija pie varas jau iepriekš. Neskatoties uz uzvaru, partija nespēja iegūt vairākumu vietu valsts likumdevēja instancē. Tās līderis un pašreizējais premjerministrs sacīja, ka negrasās veidot koalīcijas valdību, taču cer uz otro vēlēšanu kārtu, kurā viņa partija varētu atkārtot panākumus. Partija “Jaunā demokrātija” vēlēšanu programmā solīja turpināt celt valsts budžeta darbinieku algas, samazināt nodokļus, samazināt bezdarbu un stimulēt ekonomiku.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja par savas valsts gatavību atzīt Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas daļu, taču tikai apmaiņā pret drošības garantijām armēņiem, kas dzīvo šajā neatzītajā republikā. Līdzīgs paziņojums izskanēja arī oficiālās preses konferences laikā.
Sinans Ogans, kurš Turcijas prezidenta vēlēšanās ieņēma trešo vietu, aicināja savus vēlētājus atdot savas balsis pašreizējam prezidentam Erdoganam vēlēšanu otrajā kārtā. Šis paziņojums palielina pašreizējā prezidenta izredzes uzvarēt. Tomēr arī opozīcija nezaudē cerību uz uzvaru.
ASV notiek sarunas starp demokrātiem un republikāņiem, lai paaugstinātu valsts parāda “griestus”. Vienošanās jāpanāk līdz 1. jūnijam, pretējā gadījumā nāksies pasludināt saistību nepildīšanu (citiem vārdiem sakot, valsts bankrotu). Sarunas starp prezidentu Baidenu (demokrāts) un Pārstāvju palātas spīkeru Kevinu Makartiju (republikānis) turpinās. Abas puses diskusijas sauc par auglīgām, taču abi dalībnieki atzīst, ka vienošanās vēl nav panākta.
Kompānija “META”, kam pieder Facebook, Instagram un WhatsApp, ir sodīts ar rekordlielu 1,2 miljardu dolāru sodu par Datu aizsardzības vispārīgās regulas pārkāpšanu. Uzņēmums lēmumu gatavojas pārsūdzēt tiesā, apgalvojot, ka savā darbā paļaujas uz vispārējās juridiskās prakses normatīvajiem dokumentiem. Līdz šim ASV un Eiropas Savienība nav vienojušās par personas datu apstrādes un aizsardzības noteikumiem un tiesību aktu atšķirību pārvarēšanu. “META” uzskata, ka, ja vienošanās netiks panākta, Eiropas lietotājiem drīzumā kļūs neiespējami izmantot visu trīs masu komunikāciju vietņu pakalpojumus.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Foto: Postījumi Dnipro. ZUMAPRESS.com, J.Daniel Hud
Apskatā izmantoti fakti un viedokļi, kas publicēti Eiropas Savienības un ASV ziņu aģentūru portālos, kā arī LETA.
0 komentāru