Dzīve ir nebeidzams personīgo atklājumu virknējums. Tā ir garlaicīga bez sapņiem, vēlmēm un vaļaspriekiem. Ne tikai no savas pieredzes zinu, ka daudzus cilvēkus apskaidro dzīves grāmata, tā vienīga, neatkārtojamā un neaizvietojamā. Tās lappusēs rakstīto zini no galvas, bet iemīļotās nodaļas gribas izlasīt desmitiem reižu. Līdz ar vecumu atklāj tajās ko jaunu, iepriekš nesaprastu. Šādas izjūtas vairāk piedzīvojam jauniešu gados, bet Valija Platace tās piedzīvoja jau bērnībā.
Vēstījums-pasaka “Mazais princis” viņu sajūsmināja jau pirmajā iepazīšanās reizē. Gadiem ejot, Antuāna de Sent-Ekziperī bestsellers kļuva aizvien tuvāks. Draudzības, mīlestības, vientulības un zaudējuma tēma… Un šis grūti izcīnītais aicinājums cilvēces kaismīgajām sirdīm: “Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām”. Grāmata, kas nezaudē savu aktualitāti, ir iztulkota divi simti piecdesmit valodās! Jau apzinātā vecumā, meklējot jaunu aizraušanos, Valija izlēma kolekcionēt kulta grāmatu, izdotu tik daudzās pasaules valstīs.
Pirms gadiem pieciem, remdējot slāpes pēc ceļošanas, Valija bez īpašām grūtībām atrada meklēto Lietuvā un Vācijā, Čehijā un Somijā… Drīzumā unikālās kolekcijas izveidē iesaistījās arī draugi, kurus Visuvarenais ir dāvājis mūsu novadniecei. Uz šo brīdi Valijas bagātība ir divdesmit astoņas grāmatas ar autora ilustrācijām! Lielais sapnis – 100 grāmatas. Interesanta sakritība, ka pirmo reizi “Mazais princis” tika publicēts pirms astoņdesmit gadiem. Grāmata nenoveco, tā turpina saviļņot miljoniem lasītāju sirdis…
Par to Valija stāstīja tikšanās reizē Augstkalnes bibliotēkā. Viņa pati ir dzimusi Ūdrīšu pagastā. Kļūdama par Daugavpils iedzīvotāju, viņa augstu vērtē sadarbību ar mazo dzimteni. Pavisam nesen šajās mājīgajās sienās tika rīkotas trīs viņas fotogrāfiju personālizstādes, tagad – unikāla grāmatu kolekcija. Ivritā, angļu, itāļu, spāņu, vjetnamiešu, neapoliešu, ķīniešu un arābu valodās…
Valijas pamataizraušanās ir fotogrāfija, kas kļuvusi par galveno nodarbi dzīve. Mēs pastāvīgi satiekam radniecīgas dvēseles. Par maz ir pašam iemācīties dzīvot azartiski, daudz vairāk ir aicināt citus tā dzīvot. Valijai tas izdodas spīdoši. Ar lielu prieku tajā aprīļa vakarā satiku arī viņas draudzeni Sarmīti Bogdanoviču, par kuras fantastisko fotoizstādi stāstīju tieši pirms gada. Piepilsētas bibliotēka teju kā ar magnētu vilina radošus cilvēkus. Tagad jūs gaida grāmatu “Mazais princis” kolekcija. Laipni aicināti!
“Lai gan cilvēka dzīvībai nav vērtības, mēs vienmēr rīkojamies tā, it kā būtu kaut kas vēl vērtīgāks”. A. Sent-Ekziperī.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru