Šodien mēs runāsim par vienu no slavenākajiem sieriem ne tikai Itālijā, bet arī visā kontinentā. Šis siers ir vairāk nekā tūkstoš gadus sens, aptuveni 12 gadsimtus, un tas tika “izgudrots” Itālijas ziemeļu reģionā Lombardijā. Nu, kā izgudroja, viss notika nejauši, pie vainas bija kāds iemīlējies slaists…
Jaunais siera ražotājs bija aizņemts ar saviem vakara plāniem. Šajā dienā māceklim tika uzticēta ļoti svarīga, bet vienkārša operācija. Viņam vajadzēja pievienot sagatavotajam pienam ieraugu un kārtīgi samaisīt masu, lai nākamajā dienā varētu turpināt Stracchino (“stracca” itāļu valodā nozīmē “noguris”) siera gatavošanas procedūru. Jaunais vīrietis steidzās, norunātajā vietā viņu gaidīja meitene, pret kuru viņš jau sen nebija vienaldzīgs. Steidzīgi samaisījis tvertnē pienu un ieraugu, mīlnieks aizbēga uz randiņu, nepabeidzot uzticēto uzdevumu. No rīta nācās slēpt savas vakardienas neizdarības pēdas. Lai neviens neko nepamanītu, māceklis biezpiena masā ielēja svaigu pienu, pārliecināts, ka neviens nešaubīsies par viņa darbu. Viss tā arī būtu bijis, bet pēc dažām dienām siera masu klāja zaļas pelējuma svītras. Māceklis bija līdz nāvei nobijies. Nolēma pagaršot šo zaļo sieru, tā sacīt, ja arī nomiršu, pats vainīgs. Bet siers izrādījās tik garšīgs, ka iemīlējies slaists saprata – viņa recepte dzīvos gadsimtiem. Vēsture mums nav saglabājusi šī mīlnieka vārdu, ļoti žēl. Taču pats siers drīz vien ieguva savu nosaukumu. Sākumā to sauca par “strocchino no Gorgonzola”, bet pēc tam vienkārši “Gorgonzola”, pēc ciema nosaukuma netālu no Milānas, kurā risinājās aprakstītie notikumi.
Lombardija ir siera reģions. Piens šeit ir īpaši garšīgs, tam ir vairāki izskaidrojumi: Alpu gaiss un leknā zāle augstienes pļavās, tūkstošgadu tradīcijas un vietējo iedzīvotāju īpašais raksturs – atbildīgs un izdarīgs. Vietējiem sieriem ir ļoti sena vēsture, un tie tika novērtēti pat tajos laikos, kad Roma vēl nebija uzcelta.
Mūsdienās gorgonzolas ražošanas tehnoloģija, protams, atšķiras no senās. Taču pamatdarbības joprojām tiek veiktas ar rokām, un rūpnieciski ražotai gorgonzolai nav tiesību tā saukties, un uz iepakojumiem noteikti būs norāde, ka saturs ir “Gorgonzola tipa” siers. Īstajam sieram nogatavināšanas laiks nav ilgs. Gorgonzola sieru ražo divu veidu: Gorgonzola dolce (salda versija, krēmīga konsistence plānā un dabīgā garoziņā), Gorgonzola picante (nobriedusi siera forma, nogatavojas 4 mēnešus, ar blīvāku struktūru un spilgti pikantu garšu).
Kas attiecas uz pelējumu, tagad neviens vairs nepaļaujas uz procesa dabisko gaitu. Siera masā, izmantojot īpašas adatas, ievada īpaša veidojuma penicilīna tīrkultūru. Tieši šis pelējums piešķir sieram unikālu garšu un pikantuma notis. Šis pats pelējums rada arī īpašu Gorgonzola siera “rakstu”: zaļi zilas svītras.
Mūsdienās Gorgonzolas siers ir Itālijas vizītkarte visā pasaulē. Starp šī neparastā produkta faniem ir augstdzimušie, politiķi un šovbiznesa zvaigznes. Pietiek pieminēt tikai divus vēstures faktus, lai saprastu, ka Gorgonzolas siers ir kas īpašs un unikāls. Leģendārā “Titānika” pirmās klases ēdienkartē Gorgonzola ir pieminēta īpašo delikatešu sadaļā, kopā ar melnajiem ikriem un trifelēm. Stāsta, ka izcilais Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils aizliedzis bombardēt Ziemeļitālijas pilsētas, lai netraucētu itāļu siera ražotājiem gatavot viņa mīļoto Gorgonzolas sieru. Varbūt otrs fakts ir leģenda, taču ir ticami zināms, ka Čērčils patiešām mīlēja šo sieru pat vairāk nekā konjaku, no kura viņš arī nekad neatteicās.
Gorgonzolas siers lieliski sader ar augļiem un ievārījumiem, ja šī siera “saldo” variantu pasniedz ar baltvīnu, tad pie “picante” dzer sarkanvīnu, protams, abos gadījumos vīnu pasniedz itāļu sauso. Gorgonzolas siers lieliski atklāj visas savas īpašības pīrāgu pildījumos, kuriem to sasmalcina mazos kubiņos un sajauc ar bumbieru šķēlītēm, medu un … sinepēm (protams, tad ir nepieciešama sinepju saldā versija, kas ražota Itālijā no kastaņiem vai vīģēm). Gorgonzola lieliski sader ar valriekstiem, kā arī ar persikiem un saldajiem apelsīniem. Sieru pievieno salātiem, no tā gatavo mērces. Kas ir pilnīgi neraksturīgi Itālijai, Gorgonzola nekombinējas ar makaroniem, absolūti. Tāpēc Itālijas ziemeļos to bieži pievieno risoto. Bet par šo ēdienu rakstīsim nākamreiz, jo īpaši tāpēc, ka tas “pārstāv” citu Itālijas reģionu, proti, Veneto, kura centrā ir slavenā Venēcija.
Mūsu pusē Gorgonzola sieru var iegādāties atsevišķos lielveikalos, piemēram, nesen to redzēju “Rimi”. Ne tikai redzēju, bet arī nopirku. Ne tik vien nopirktu, arī apēdu. Galu galā šis siers ir ļoti vērtīgs. No šī apbrīnojamā produkta pierādītajām pozitīvajām īpašībām ir vērts pieminēt dažas galvenās: vielmaiņas uzlabošana, hormonu ražošanas stimulēšana, sirds un asinsvadu sistēmas darba normalizēšana, stresa izlīdzināšana un nervu sistēmas stiprināšana, kuņģa-zarnu trakta stimulēšana, imunitāte, zobu, matu, nagu stāvokļa uzlabošana, kaulu stiprināšana. Kāds teiks, ka jebkurš siers uz organismu iedarbojas līdzīgi. Un, protams, viņam būs taisnība, bet, vai nav labāk to visu uzlabot ar sieru, kam tik pārsteidzoša vēsture un tik pat pārsteidzoša un unikāla garša? Labu apetīti visiem! Esiet veseli un laimīgi!
Andrejs JAKUBOVSKIS
Ivetas LEIKUMAS foto
Attēlā: Cepti bumbieri, pildīti ar gorgonzola sieru. Recepte laikrakstā
0 komentāru