“Supratkas bija cilvēku kopā sanākšana, īpaši rudens pusē un ziemā, kad lielie saimniecības darbi padarīti un vakari brīvāki. Tad tos varēja pavadīt kopā ar ģimeni, kaimiņiem, draugiem un paziņām. Tādām kopā sanākšanām bijis dažāds mērķis – nopietna strādāšana, kur nereti piedalījušās vien sievietes, lai netraucēti varētu locīt pūru vai paveikt citus sīkos ikdienas darbiņus – šūt, adīt, vērpt, klusas sanākšanas reizes ar stāstījumiem un dziesmām, tāpat jautra laika pavadīšana ar dziesmām, dejām un rotaļām. Supratkas bija kā īpašs pasākums, kas motivēja strādāt, iemācīties kaut ko jaunu, gūt padomu no citiem, parādīt pārējiem paša paveikto, kaut arī liela loma tajā bija arī jaunāko notikumu apspriešanai, sarunām.
Supratkas Dagdā kopš 2018. gada organizē Dagdas Folkloras centrs sadarbībā ar Dagdas Kultūras centru. Supratkas notiek laikā, kad daba mostas no ziemas miega, arī cilvēkiem ir jāpārkārtojas no miera posma uz jauna saimnieciskā gada sākumu, tāpēc supratku mērķis Dagdā ir atvadīties no ziemas un sākt darboties,” stāsta Inta Viļuma, Dagdas folkloras centra vadītāja.
No Krāslavas uz Dagdu šajā laika ziņā nemīlīgajā sestdienā devos ar sabiedrisko transportu, jo redakcijas auto bija aizvizinājis Alekseju uz makšķernieku sacensībām Grāveros. Brauciens turp un atpakaļ man izmaksāja tieši četrus eiro – turp ar lielu, komfortablu autobusu – 1,90 eiro un atpakaļ ar mazāku, bet tikpat jauku – 2,10 eiro. Par pašu braucienu varu teikt tikai to labāko – laipni šoferīši un patīkami ceļa biedri, bet Dagdas autoosta neiepriecināja – tā bija slēgta – sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Pārējās dienās darba laiks no 9.00 līdz 17.00. Cik tas pārdomāti un lietderīgi, jājautā tiem, kuri izmanto sabiedrisko transportu biežāk nekā es.
Uz pasākumu ierados ātrāk par afišā norādīto laiku, bet Dagdas Kultūras centra durvis jau bija viesmīlīgi atvērtas, pie ieejas vīri kārtoja slēpes, ragaviņas un citu ziemas sporta inventāru, lai iznomātu katram, kurš šajā dienā vēlēsies aktīvi darboties svaigā gaisā. Nama foajē radošajām darbnīcām gatavojās Svariņu Tautas nama pasākumu organizatore Erna Šļahota, Dagdas vidusskolas deju kolektīva bērni, kuru vadītāja ir Marika Vaičule, gatavojās iesaistīt pasākuma viesus kopīgās rotaļās un dejās.
Pamazām foajē pildījās cilvēkiem, kāds devās uz mazo zāli padejot, kāds apmetās pie galdiem, lai darbotos radošajās darbnīcās. Bērzu zari, krāsainas spalvas un lentītes te pārtapa Meteņa buntītēs. Erna stāstīja, ka šī tradīcija pārņemta no zviedriem. Senākos laikos bērziem tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un tika uzskatīts, ka bērzu pumpuri, kas sāk raisīties šajā laikā, ir pilni ar dzīvību, tāpēc šie bērzu zari tika saukti arī par dzīvības zariņiem. Tauta ticēja, ka kamēr bērzi ir pumpuros (nav atdevuši spēku lapām), tajos ir auglības spēks, tāpēc gavēņa laikā ar buntītēm tika “pērti” gan lopi, gan vecāki (īpaši sievas), gan arkli un lauki pirms aršanas , gan augļu koki, lai pieburtu auglību.
Tepat varēja pagatavot arī žvūrgzdynu – ko var izmantot gan kā rotaļlietu, gan mūzikas instrumentu. Agrāk, kad rotaļlietu izvēle nebija tik liela, tās gatavoja no saimniecībā pieejamiem materiāliem. Žvūrgzdynu gatavojām no palielas pogas un stipra diega. Jo lielāka poga, jo labāk. Mans ar vislielāko pogu izdevās ideāls.
Pa to laiku, kamēr vieni darbojās telpās, citi izbaudīja ziemas priekus laukā. Kad izgāju laukā, uz slēpēm sastapu Gabriēlu ar brālēnu Aleksu, bet no kalniņa vizinājās Katrīna, Līza un Emīls.
Sasildīties šajā vēsajā dienā varēja gan pie ugunskura, gan baudot karstu tēju un pankūkas, kuras bija sarūpējušas Dagdas vidusskolas pavārītes. Tās ar krējumu un ķiršu ievārījumu bija patiesi gardas.
Supratku noslēguma daļā skatītājus izsmieties no sirds aicināja Nautrēnu pagasta Dekteru amatierteātra aktieri, kuri piedāvāja izrādi latgaliešu valodā “Modernā laulība jeb slimokases pacients”. Izrādes režisore Ērika Bozoviča. Skatīties amatierteatra izrādi bija sanākusi pilna zāle dažāda vecuma cilvēku. Par to mums bija liels prieks. Jauka, jautra izrāde, kuru ik pa laikam pārtrauca skatītāju aplausi. Aktieriem tika pasniegti ziedi, bet režisorei par atmiņu keramiķu Pauliņu veidotā vāze ar Dagdas Kultūras centra logo.
Iveta LEIKUMA
0 komentāru