Mūsu laikrakstam ir īpaši stipra sadarbība ar ciematu, kurā dejo un dzied, jau no Atmodas rītausmas. Ļoti labi atceros to neaizmirstamo laiku, kad milzīgā ļaužu pulkā pacēla sarkanbaltsarkanos karogus un pilnā balsī dziedāja “Dievs, svētī Latviju!”. Kā ilgi gaidīto pārmaiņu priekšvēstnese, skolotāja – iesācēja, sirdī horeogrāfe Līga Pelnika šeit noorganizēja deju kolektīvu “Rudņa”, ar tādu pašu nosaukumu kā vietējai upītei. Debija bija tik spilgta un spraiga, ka tālajā astoņdesmit sestajā gadā Izvaltas dejotāji uzreiz ieguva augstās tiesības piedalīties Dziesmu un deju svētkos. Un tā trīsdesmit sešus gadus, pilni radošu meklējumu un nemainīgas auditorijas atzinības. Aiz muguras simtiem koncertu, turneju, arī ārzemju. Nav liela vilšanās, ka piespiedu karantīnas pārtraukums atbīdīja jubilejas svinības, bet vai simbols 35+1 nekļuva par papildu akcentu?! Otrkārt, kad Izvalta aicina, atteikt nav iespējams. Kas kārtīgi gatavojas, tas grib redzēt atspulgu presē. Turklāt šodien sakrita divas jubilejas. Bet par visu pēc kārtas.
18. novembris Izvaltā. Svētku zālē skan patriotiskas rindas:
Trīs zvaigznes debesīs mums mirdz,
Divas krāsas karogā,
Trīs vārdi lūgsnā mums skan,
Dievs svēti Latviju!
Ar apsveikuma vārdiem un laba vēlējumiem klātesošos uzrunā pagasta vadītājs Jānis Stivriņš, un jubilejas svētku ritmu nosaka “Rudņa” ar deju “Ābrama polka”. Ielūkojos dejotāju sejās un neviļus smaidu: skolotāji Lāsma un Imants Dzirkaļi no pirmā kolektīva! Trīsarpus gadu desmiti paskrien nemanot, ja dvēselē neapdziest pašizpausmes slāpju liesma. Savukārt apburošā pasākuma vadītāja Silvija Stivriņa, kura zāli vienmēr izgaismo ar svētku mirdzumu, atklāj otru noslēpumu.[..]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.47
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru