Pavēle atkāpties no Hersonas tika dota tiešraidē Krievijas valsts televīzijas kanālā. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu to sniedza pēc karaspēka komandiera ģenerāļa Sergeja Surovikina ziņojuma. Ziņojums sākās ar optimistiskām tēzēm par militāriem panākumiem, tostarp Hersonas virzienā, un beidzās ar priekšlikumu nodot Hersonu. Te gan nav skaidrs, vai atkāpšanās tiešām saistīta ar ierasto militāro operāciju praksi, “frontes līnijas izlīdzināšanu”, vai arī situācija pārstājusi būt tik optimistiska. Lai kā arī būtu, trešdien no reģiona centra ielām pazuda Krievijas karogi, kas bija nepārprotams signāls par nenovēršamu atkāpšanos. Tika organizēta arī evakuācija uz Dņepras pretējo krastu. Tika izvestas okupācijas administrācijas amatpersonas, kopumā gatavojas “pārvietot” līdz 60 tūkstošiem cilvēku.
Krievijas varas iestādes izplata viltus ziņas par pilsētas apšaudīšanu. Tieši šie “apšaudes” un “draudi civiliedzīvotājiem” tiek izmantoti kā atkāpšanās attaisnojums. Tiem, kuri evakuējas, bija atļauts ņemt līdzi bagāžu, kas sver ne vairāk kā 50 kilogramus, ieteicams, arī pārtiku. Pēc okupācijas administrācijas pārstāvju teiktā, “pārvietotie” tiks nosūtīti vai nu uz Krimu, vai uz Krasnodaru, un tad tālāk pēc vēlēšanās. Evakuācijas brīvprātīguma pakāpe joprojām nav skaidra. Ukrainas puse ļoti piesardzīgi komentē ziņas par pretinieka atkāpšanās sākumu no Hersonas. Pēc Ukrainas bruņoto spēku ziņām, pilsētā joprojām ir palikušas atsevišķas Krievijas karaspēka daļas, un ir pāragri runāt par pilnīgu pilsētas atbrīvošanu. Ukrainas varas iestādes evakuāciju uzskata par piespiedu deportāciju.
Trešdien, 9. novembrī, okupācijas administrācija paziņoja par Kirila Stremousova nāvi, kurš bija Hersonas apgabala “jaunās valdības” vadītāja vietnieks. Pazīstams reģionālais politiķis Stremousovs “kļuva slavens” ar savu darbību “anti-vaxxers” kustībā Ukrainā. Pēdējos mēnešos viņu arvien retāk citēja prokrieviskie mediji. Tāpēc es personīgi šaubos par avārijas “negadījumu”, kurā gāja bojā Stremousovs. Pārāk līdzīgi Krievijas iestāžu neērto kolaborantu likvidācijai.
Kurskas apgabalā mobilizēto radinieki pulcējas pie Krievijas un Ukrainas robežas. No Kurskas mobilizētie tika nogādāti Voroņežā, kur izgāja īsu pārkvalifikācijas kursu. Visiem tika solīts, ka daļa tiks nosūtīta uz aizsardzības “trešo līniju”. Patiesībā cilvēki tika nosūtīti uz aktīvo frontes līniju. Nonākuši priekšlīnijā tikai ar ložmetējiem, mobilizētie nonāca artilērijas apšaudē. No īsziņām tuviniekiem (150 cilvēkiem ir tikai viens mobilais tālrunis, kurā katram ir iespēja sarunāties ar tuviniekiem ne vairāk kā minūti dienā), kļuva zināms, ka neviens nevar atstāt šo līniju. Ceļš ir bloķēts ar šķēršļiem. Mobilizētie arī ziņoja, ka visiem, kas mēģina aizbēgt, draud nāvessods. Ir ievainoti un mirušie. Daļa mobilizēto, pēc mediju domām, ”aizpilda frontes priekšlīnijas caurumus”, nemaz nerūpējoties par karavīru elementāru drošību. Radinieki un draugi iesniedz pieteikumus militārajai prokuratūrai, pieprasot mobilizēto pārvietošanu no frontes priekšlīnijas. Daudzi baidās iesniegt šādus pieteikumus, baidoties, ka viņu tuvinieki tiks pasludināti par dezertieriem. Cilvēki dienām ilgi sēž bez ēdiena un ūdens. Palīdz tikai humānās palīdzības piegādes no tās pašas Krievijas, ko savākuši karojošās puses radinieki un draugi. ASV administrācija cenšas maigi piespiest Ukrainas valdību mīkstināt savu nostāju attiecībā uz iespēju sākt sarunas ar Krieviju par kara izbeigšanu. Pirmdien, 7. novembrī, prezidents Zelenskis paziņoja piecus nosacījumus šādu sarunu sākšanai: “teritoriālās integritātes atjaunošana, ANO Statūtu ievērošana, kompensācija par visiem kara nodarītajiem zaudējumiem, katra kara noziedznieka sodīšana un garantijas, ka tas vairs neatkārtosies.” Sestais nosacījums – Putinam jāzaudē vara – netika minēts. Analītiķi uzskata, ka tas ir ASV “ietekmes” rezultāts, kur nesen notika Senāta un Pārstāvju palātas vēlēšanas. Daudzi politologi uzskata, ka demokrāts Baidens pēc vēlēšanām var zaudēt atbalstu kādā no parlamenta palātām, kas var novest pie ASV nostājas maiņas attiecībā uz Krievijas un Ukrainas konfliktu. Priekšvēlēšanu dedzībā daži republikāņu kongresa kandidāti paguva paziņot, ka “viņiem ir vienalga par to, kas notiek Ukrainā”. Gadījumā, ja kontrole parlamentā pāries no demokrātiem uz republikāņiem, prezidenta administrācijai kļūs daudz grūtāk pieņemt daudzus likumprojektus, tostarp tos, kas saistīti ar finansiālo un militāro palīdzību Ukrainai. Uz iekšpolitiskās situācijas fona Baidena administrācijai ļoti svarīgs ir Kijevas paziņojums par miera sarunu sākšanas nosacījumiem. Būtībā tie ir signāli no Ukrainas puses, ka konfliktu var atrisināt sarunu ceļā. Uz daudzu dažādu notikumu fona atkal parādās vēstījums par karagūstekņu apmaiņu starp karojošajām pusēm. Vairāk nekā simts karavīru, no kuriem 74 – “Azovstal” aizstāvji – atgriezās mājās. Turpina pienākt ziņojumi par jaunām ieroču piegādēm no ES valstīm. Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs sacīja, ka viņa valsts ziemā palielinās militāro atbalstu Ukrainai.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.
0 komentāru