Atsaucoties aicinājumam interesanti, lietderīgi un radoši pavadīt rudens vakarus, izmantoju iespēju un piedalījos visās četrās Amatniecības centra piedāvātajās radošajās darbnīcās. Pirmā no tām – trešdien, ar kokapstrādes meistaru Aivaru Andžānu.
Pirms darbošanās ar koku, noklausījāmies interesantu, informatīvu stāstu par dažādām koku sugām, to koksnes īpatnībām. Kokapstrādes meistars nodemonstrēja, kā atšķiras skaņa, nometot no neliela augstuma divus dažādus koka gabalus. Liepa skanēja klusi un dobji, bet Āfrikas sarkankoks – skaļi un spalgi. Ar interesi vērojām dažādus koksnes šķērsgriezumus, gadskārtas. Pēc tām var noteikt, cik ražīgs bijis gads, kādā klimatā koks audzis. Darbnīcā ir daudz dažādu koksnes paraugu. Turpat arī senlaicīgas mēbeles, kas tiek restaurētas. Un smaržas. Dažādu koku sveķi, arī Bībelē aprakstītā, viena no Austrumu gudro dāvanām, kas tika pasniegta jaundzimušajam Jēzum – mirres, tajos laikos – ļoti dārga dāvana, līdzvērtīga zeltam. Kanēļa miza, kas atvesta no Indijas, gan diezgan atšķīrās no mūsu veikalos nopērkamā kanēļa smaržas. Mums bija iespēja padarboties ar koku arī pašiem. Varēja virpot vai izdedzināt zīmējumu uz koka. Es izvēlējos otro variantu – izdedzināt sava vārda pirmo burtu. Rezultāts mani iepriecināja, kaut arī darbojos ar šo ierīci pirmo reizi.
Nākamais vakars tika pavadīts “Stikla mozaīkas” darbnīcā, ko vadīja Elvīra Škutāne. Ienākot telpā, pavērās plašs skats uz daudziem no stikla gatavotiem dekoriem. Ieņēmām katrs savu vietu pie galda. [..]
Aleksandrs Adrians KOVAĻOVS
Autora foto
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.44
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru