Strīdi par to, kādi augļu koki auga Ēdenes dārzā, turpinās jau vairākus tūkstošus gadu. Viena no versijām ir, ka tie bijuši apelsīni, jo dzirkstīja saulē, apžilbināja acis utt. Šādu versiju var atbalstīt tikai tie, kas nezina, ka tropiskā klimatā apelsīni, pat nogatavojušies, paliek zaļi. Tirgotāji tos padara “zeltainus”, apstrādājot ar gāzi, lai pievilcīgā oranžā krāsa nodrošinātu augstu patērētāju pieprasījumu. Bet par to mēs vēl parunāsim vēlāk. Sāksim par visu pēc kārtas…
Apelsīns ir seno selekcionāru darba auglis, kuri senatnē krustoja saldo mandarīnu un saldo pomelo augļus. Mandarīns bija mazs, pomelo bija liels. Rezultāts bija liels un sulīgs, smaržīgs un salds auglis, ko mēs pazīstam kā apelsīnu. Kur tas notika? Visticamāk Ķīnā. Bet neviens nevar droši atbildēt. Ar tādiem pašiem panākumiem apelsīni varētu parādīties Indijā, Taizemē vai Vjetnamā. Ir daudz valstu ar piemērotu klimatu, kā zināms, tur parādījās senākās civilizācijas. Bet tieši ķīnieši bija pirmie, kas pieminēja šo augli (ogu no botāniskā viedokļa) rakstiskā avotā. Pats avots ir interesants, jo tajā bija aprakstītas vairāk nekā divdesmit citrusaugļu šķirnes, starp kurām bija vairākas apelsīnu šķirnes. Vēsturniekus tas pārliecina.
Kā šie augļi – tik tāli, bet tik garšīgi un veselīgi, nokļuva pie mums? Ir vairākas versijas. […]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.40
Attēlā: Apelsīnu – spinātu salāti ar jogurta mērci (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru